04/20/15

Informācija cilvēkiem ar invaliditāti par iespēju uzzināt, kādos laikos Rīgā kursē mikroautobusi, kas var pārvadāt cilvēkus ratiņkrēslos

 

20.04.2015.

 

RMS aicina izmantot informatīvo tālruni, lai noskaidrotu invalīdiem piemēroto minibusu kustības grafiku

 

Pilnsabiedrība Rīgas mikroautobusu satiksme (RMS) aicina rīdziniekus un pilsētas viesus, kam ir nepieciešama pārvietošanās invalīdiem piemērotajos maršruta minibusos – cilvēkus ar kustību traucējumiem un māmiņas ar bērnu ratiņiem, izmantot informatīvo tālruni 66907787, lai noskaidrotu precīzu transportlīdzekļu kustības grafiku.

 

Kopš februāra Rīgā pieprasītākajos maršrutos – 204. (Centrs - Jugla), 222. (Centrālā stacija - Lidosta), 246. (Centrs - Bolderāja), 263. (Mežciems - Šampēteris), 270. (Imanta - Pļavnieki), 271. (P. Stradiņa slimnīca - slimnīca Linezers) un 280. (Autoosta – Purvciems) kursē 15 minibusi, kuros ir ratiņkrēsliem piemērota vieta un traps, kas atvieglo iekļūšanu transportlīdzeklī.

 

Zvanot uz informatīvo tālruni, ir iespējams noskaidrot precīzu nepieciešamā maršruta minibusa kustības grafiku nākamajā dienā. Jaunais pakalpojums palīdzēs pasažieriem ērtāk plānot savu maršrutu un laiku, jo ratiņkrēslu pārvadāšanai piemērotie transportlīdzekļi kursē dažādos maršrutos un laikos.

 

Lai nodrošinātu maksimālu pasažieru drošību, RMS aicina pasažieru ratiņkrēslos pavadoņus pašiem nestumt ratiņkrēslu minibusā, bet gan sagaidīt transportlīdzekļa vadītāja palīdzību. Brauciena laikā obligāti ir jāizmanto drošības josta, lai nofiksētu ratiņkrēslu vai bērnu ratiņus.

 

 

Plašāka informācija:

Lāsma Zemīte,

Rīgas Mikroautobusu satiksmes

sabiedrisko attiecību speciāliste

E-pasts: lasma@bbus.lv

Tālr.: +371 27891772

 


<<<Atpakaļ



03/09/16

Informācija jauniem cilvēkiem ar invaliditāti par NVA darba iespējām

 

09.03.2016.

Biedrībām un nodibinājumiem NVA piedāvā iespēju darbā sabiedrības labā iesaistīt jauniešus bezdarbniekus

 

Biedrībām un nodibinājumiem ir iespēja ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) atbalstu  darbā sabiedrības labā iesaistīt jauniešus bezdarbniekus, piedaloties Eiropas Savienības projekta “Jauniešu garantija” atbalsta pasākumā "Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība nevalstiskajā sektorā". NVA biedrībām vai nodibinājumiem palīdzēs izvēlēties to darbības specifikai un prasībām visatbilstošākos kandidātus no NVA reģistrētajiem jauniešiem bezdarbniekiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem.

 

Piedāvāt darba vietas jauniešiem bezdarbniekiem var jebkura Latvijā reģistrēta biedrība vai nodibinājums (izņemot politiskās partijas), kas sociāli nozīmīgu darbību veic tādās jomas kā labdarības projekti, sociālā aprūpe, lauksaimniecība, māksla, kultūra, izglītība, ēdināšana, sporta pasākumi, administratīvais darbs un citas.

 

Jaunietis, piedaloties pasākumā, no NVA saņems ikmēneša stipendiju 90 eiro apmērā proporcionāli mēnesī nostrādātajām dienām un būs apdrošināts pret nelaimes gadījumiem. Darba pienākumi biedrībā vai nodibinājumā jaunietim jāveic piecas dienas nedēļā: ne mazāk kā 4 stundas un ne vairāk kā 8 stundas dienā. Jaunieša  iesaistes ilgums pasākumā – līdz 6 mēnešiem, atkārtota iesaiste iespējama ne ātrāk kā 12 mēnešus pēc iepriekšējās dalības pabeigšanas.

 

Divu gadu laikā kopš pasākuma "Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība nevalstiskajā sektorā" īstenošanas sākuma tajā kopumā ir iesaistījušās 367 nevalstiskās organizācijas, kas 1 842 jauniešiem  bezdarbniekiem deva iespēju iegūt darba pieredzi un attīstīt darba iemaņas, strādājot tādās profesijās kā, piemēram, aprūpētājs, sociālās palīdzības organizators, asistents personām ar invaliditāti, skolotāja palīgs, kultūras vai sporta pasākumu organizators un citās.

 

Kā nevalstiskajām organizācijām pieteikties?

• 1.solis

Jāaizpilda pieteikuma forma, kas ievietota NVA mājaslapā, un jāpievieno prasītā informācija. Ja rodas neskaidrības, jāsazinās ar NVA filiāli, kur arī var saņemt un ar konsultanta palīdzību aizpildīt pieteikumu.

• 2.solis

Aizpildītais pieteikums jāiesniedz vai jānosūta pa pastu tai NVA filiālei, kuras apkalpošanas teritorijā plānota darba vietas izveide. 

 

NVA filiāle ne retāk kā reizi divos mēnešos organizē Aktīvo nodarbinātības un atbalsta pasākumu īstenotāju izvēles komisiju, kura izskata pieteikumus un pieņem lēmumu apstiprināt vai atteikt nevalstiskai organizācijai pasākuma īstenošanu. Par pieņemto lēmumu NVA filiāle paziņo nevalstiskai organizācijai un pozitīvas atbildes gadījumā aicina mēneša laikā no komisijas lēmuma pieņemšanas dienas slēgt līgumu.

 

Detalizētāka informācija atrodama NVA mājaslapas (www.nva.gov.lv) sadaļā “Darba devējiem” à Atbalsta pasākums "Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība nevalstiskajā sektorā".


 

ESF projekts „Jauniešu garantijas” Nr.7.2.1.1/15/I/001 tiek līdzfinansēts Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas ietvaros

  

 <<<Atpakaļ                                                                                             Saglabāt, atvērt un izprintēt 

 

 

 

01/24/16

SOCIFACTION sociālā biznesa akselerators - bezmaksas programma jauniešiem (18-29.g.v.)

 Atvērt un izprintēt dokumentu 

 

SOCIFACTION sociālā biznesa akselerators aicina jauniešus (18-29.g.v.) ar kustību traucējumiem iesaistīties apmācībās un attīstīt savas sociālā biznesa idejas!

SOCIFACTION sociālā biznesa akselerators ir bezmaksas programma jauniešiem, kas palīdz attīstīt idejas, kā ilgtspējīgā veidā risināt sociālas vai vides problēmas. Tas tapis stratēģiskās partnerības ietvaros starp Latviju, Lietuvu un Lielbritāniju, un tas tiek finansēts Erasmus+ programmas ietvaros.

Šobrīd akseleratora programmu 2 ciklos absolvējuši jau 100 dalībnieki, un aicinām Jūsu organizācijas iesaistīties 3. cikla īstenošanā, kas paredzēts īpaši jauniešiem (18-29 g.v.) ar kustību traucējumiem un sāksies ar apmācībām 2016. gada 22.-27. martā Viļņā.

KAS VAR PIEDALĪTIES SOCIFACTION?

Uz apmācībām dodas jauniešu komandas (3-5 cilvēki), kas pārstāv vienu sociālā biznesa iniciatīvu. Jūsu organizācija ir partneris jauniešu komandu izveidē un biznesa ideja/projekts var tikt attīstīts Jūsu organizācijas darbības ietvaros.

Priekšroku dosim jau esošām biznesa iniciatīvām, kuras apmācību laikā varam pilnveidot. Jūsu iniciatīvas mērķiem jāveicina cilvēku ar invaliditāti integrācija, nodarbinātība un izaugsme.

Jūsu inicatīva var būt gan risinājums dalībnieku dzīves izaicinājumiem, gan produkti un pakalpojumi, ko varat sniegt sabiedrībai, par to gūstot ienākumus, ko ieguldīt savā darbībā. Tas var būt, piemēram, labdarības veikals, rokdarbu darbnīca, suvenīru ražošana, konsultāciju pakalpojumi vai jebkas cits, kas var būt ienākumu avots, vienlaikus palīdzot risināt sociālas vai vides problēmas.

Dalībniekiem vēlamas angļu valodas zināšanas, taču nepieciešamības gadījumā tiks nodrošināta tulkošana. Kopumā no Latvijas tiks uzņemti 25 dalībnieki.

KO PIEDĀVĀ SOCIFACTION?

Socifaction rīkotāji nodrošina specializēto transportu ikvienam dalībniekam no Jūsu mītnes vietas un Viļņu, naktsmītnes un ēdināšanu visas apmācību dienas, kā arī asistentus atbilstoši dalībnieku vajadzībām. Dalība programmā ir pilnībā bez maksas.

Apmācību struktūra

•4 dienu intensīvās apmācības 22.-27. martā, Viļņā

•3 mēnešu garš mentoringa process, kurā komandai palīdz pieredzējuši uzņēmēji, dizaineri, komunikācijas speciālisti, kas tiek atbilstoši piemeklēti katras komandas vajadzībām, kā arī Socifaction komanda

Programmas pamatā ir radoša, inovatīva un praktiska pieeja un tās fokuss ir uz idejas/projekta potenciālu konkurēt tirgu ar citiem produktiem un pakalpojumiem, radot ilgtspējīgu biznesa modeli.

Pieredzējušu sociālo uzņēmēju un ekspertu vadībā dalībnieki apgūs šādu programmu:

•        sociālā biznesa modelēšana - kā radīt produktus un pakalpojumus, kas nes peļņu;

•        mārketings - kā radīt pievilcīgus produktus, kā tos pasniegt potenciālajiem pircējiem

•        dizaina domāšana - kā sadarboties ar klientiem, lai radītu labākos risinājumus;

•        komunikācijas stratēģija - kā efektīvi un saistoši komunicēt gan ar klientiem, gan part-neriem, lai iesaistītu vairāk cilvēku mērķa īstenošanā un veicinātu produktu un pakalpojumu pārdošanu;

•uzņēmēja domāšanas modeļi, komandas darbs.

Metodoloģiju un mācību tēmas veidosim kopīgi ar Jūsu organizāciju, ņemot vērā Jūsu projektu reālās vajadzības.

Programmas noslēgumā labākajām komandām tiek piedāvāta iespēja doties pieredzes braucienā uz Lielbritāniju un sadarbībā ar Startupreneurs programmu doties praksē vai piere¬dzes apmaiņā uz kādu no Eiropas valstīm, kur varēs pavadīt no 6 mēn. līdz 1 gadam, lai apgūtu kādas organizācijas vai uzņēmēja pieredzi.

KĀ PIETEIKTIES DALĪBAI?

Lai Jūsu organizācijas pārstāvji (jaunieši ar kustību traucējumiem) varētu piedalīties, mēs aicinām norunāt iepazīšanās tikšanos, lai izrunātu radušos jautājumus, kā arī izvēlētos ideju, kuru Jūs varētu attīstīt akseleratora procesā.

Ir nozīmīgi, ka dalībnieki paši vēlas aktīvi darboties idejas attīstīšanā, tāpēc aicinām Jūs pārrunāt dalību šai programmā savā lokā. Aicinām ieskatīties mūsu Facebook lapā: https://www.facebook.com/socifaction, kā arī mājaslapā: www.socifaction.com

SOCIFACTION ir daļa no ERASMUS+ stratēģiskās partnerības projekta ar mērķi veicināt un popularizēt sociālo uzņēmējdarbību Latvijā un Lietuvā. Tā ietvaros notiek jauniešu izglītošana, iesaistīšanās likumdošanas izveidē, partnerību veidošana ar uzņēmējiem un sadarbības stiprināšana starp dažādām sfērām - klasisko uzņēmējdarbību, radošajām, tehnoloģiju industrijām un sociālo biznesu. Projektā iesaistījušās organizācijas no Lietuvas, Latvijas un Lielbritānijas.

Akseleratora programma jau īstenojusi 2 apmācību ciklus - 1. cikls noslēdzās aprīlī ar 40 dalībniekiem (20 no Latvijas, 20 no Lietuvas), 2. cikls noslēdzās 15. novembrī, to absolvējot jau 60 dalībniekiem no abām valstīm.

Jūlijā radījām arī "Happy Happy Joy Joy" sociālā biznesa festivālu ar nodomu aicināt topošos uzņēmējus, kā arī ekspertus brīvā veidā kopradīt veidus, kā rosināt pozitīvas pārmaiņas pasaulē ar uzņēmējdarbības rīkiem. Vairāk informācijas par festivālu (angliski) : www.thehappyhappyjoyjoyfestival.com

Plašākai informācijai un turpmākai saziņai:

ZANE SKUJA

Projekta vadītāja Latvijā E-pasts: zane.s.skuja@gmail.com, Tālr. 28780209


<<<Atpakaļ



01/12/16

LM: pakāpeniski uzsāks 2010. gadā piešķirto pensiju pārrēķinu

 Atvērt un izprintēt dokumentu            


Informācija plašsaziņas līdzekļiem

13.01.2016.

 

LM: pakāpeniski uzsāks 2010. gadā piešķirto pensiju pārrēķinu

 

 

 

2016. gadā pakāpeniski uzsāks pensiju (vecuma, apgādnieka zaudējuma, izdienas pensiju, kas piešķirtas saskaņā ar nolikumu „Par izdienas pensijām”) pārrēķinu cilvēkiem, kuriem pensija piešķirta vai pārrēķināta 2010. gadā, informē Labklājības ministrija (LM). Pārrēķins turpināsies līdz 2016. gada augustam.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) pārrēķinās tās pensijas, kas ir piešķirtas vai pārrēķinātas laikā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim, proti, kuru aprēķināšanā piemērots 2009. gada negatīvais apdrošināšanas iemaksu algas kapitāla indekss.

VSAA pārskatīs pensijas, ņemot vērā to piešķiršanas secību 2010. gadā. Tas nozīmē, ka vispirms pārskatīs tās pensijas, kas piešķirtas vai pārrēķinātas 2010. gada pirmajā ceturksnī, pēc tam secīgi arī tās pensijas, kas piešķirtas nākamajos gada periodos.

 


2010. gadā piešķirtās pensijas pārskatīs, pārrēķinot pensijas kapitālu, proti, 2009. gada negatīvā kapitāla indeksa vietā piemērojot skaitli „1”.  Šīs pensijas VSAA pārskatīs līdz 2016. gada augustam.  Ja pensija pēc pārskatīšanas būs lielāka nekā iepriekš, tad pensijas starpību par laika posmu no 2016. gada 1. janvāra līdz mēnesim, kad VSAA reāli veiks konkrētās pensijas pārskatījumu, cilvēks saņems pēc lēmuma pieņemšanas, bet ne vēlāk kā 2016. gada augustā.

Pārskatītās pensijas saņēmējam VSAA nosūtīs lēmumu par pensijas pārskatīšanu, tādejādi katrs cilvēks, kuram būs pārskatīta pensija, par to saņems informāciju. Lēmumā būs norādīts pensijas apmērs pēc pārskatīšanas un pensijas izmaksas kārtība.

Pārrēķins notiks arī divos nākamajos gados:

 

  • 2017. gadā pārrēķinās 2011. gadā piešķirtās (pārrēķinātās) vai pensijas;
  • 2018. gadā pārrēķinās 2012., 2013., 2014. un 2015. gadā piešķirtās (pārrēķinātās) pensijas.


Turpmāk būs novērsta situācija, kad kapitāla indekss ir negatīvs, piemērojot izlīdzināšanas metodi. Tas nozīmē, ka negatīvos un pozitīvos indeksus aizstās ar skaitli "1" līdz laikam, kad negatīvo un pozitīvo indeksu reizinājums būs lielāks par skaitli "1". Jauno pensijas kapitāla aktualizēšanas kārtību piemēros, sākot ar 2009. gadam noteikto indeksu, kas bija pirmais negatīvais indekss.
 

LM atgādina, ka pensiju aprēķina katram cilvēkam individuāli, par pamatu ņemot pensijas sākuma kapitālu (aprēķināts, ņemot vērā darba stāžu līdz 1996. gadam un vidējo iemaksu algu laika periodā no 1996. gada līdz 1999. gadam), pensijas kapitālu (no 1996. gada 1. janvāra personificētajā kontā reģistrētās sociālās apdrošināšanas iemaksas), kā arī pensionēšanās vecumu. Pensionēšanās vecums katru gadu palielinās par 3 mēnešiem un 2016. gadā ir 62 gadi un 9 mēneši.

 

Informāciju sagatavoja:

 

Marika Kupče, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, 29538825

 

<<<Atpakaļ

 

01/08/16

Labklājības nozarē īstenos struktūrfondu projektus 399 miljonu eiro apmērā

Atvērt un izprintēt dokumentu            



Informācija plašsaziņas līdzekļiem

08.01.2016.

 

Labklājības nozarē īstenos struktūrfondu projektus

399 miljonu eiro apmērā

 

ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda kopējais finansējums labklājības nozarē būs 399,6 milj. eiro, tai skaitā ESF finansējums – 351,1 milj. eiro un ERAF finansējums – 48,5 milj. eiro. ESF finansējumu Labklājības ministrija (LM) vērsīs uz pasākumiem personu atbalstam, savukārt ERAF finansējums veicinās sociālās infrastruktūras attīstību.

Tāpat kā līdz šim, arī turpmākajos gados LM īstenos jauniešu nodarbinātību (Jauniešu garantija), veicinot jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem iekļaušanos mūsdienu darba tirgū. Jaunieši varēs piedalīties konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos, saņemt karjeras konsultācijas, individuālās konsultācijas un grupu nodarbības, varēs apgūt neformālās izglītības programmas un iegūt pirmo darba pieredzi jaunietim u.c.

Atbalsta sniegšana jauniešiem ir paredzēta līdz 2018. gada trešajam ceturksnim. Pasākuma īstenošanai kopējais finansējums ir 33,98 milj. eiro, tai skaitā Eiropas Savienības budžeta speciālais piešķīrums Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas finansēšanai – 15,52 milj. eiro, ESF finansējums – 15,70 milj. eiro, valsts budžeta līdzfinansējums – 1,6 milj.

Lai nodrošinātu bezdarbniekiem un darba meklētājiem sniegto pakalpojumu nepārtrauktību un pieejamību, Nodarbinātības valsts aģentūra piedāvās dažādas apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumus. Tādejādi aptuveni 85 tūkst. bezdarbnieku un darba meklētāju būs iespēja paaugstināt kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus prasībām.

Līdz 2021. gada sākumam NVA bezdarbniekiem un darba meklētājiem nodrošinās konkurētspējas paaugstināšanas pasākumus, profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas, kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumus, neformālās izglītības programmu apguvi, apmācību pie darba devēja u.c. pakalpojumus, kā arī atbalstu reģionālajai mobilitātei.

Kopumā līdz 2023. gadam atbalstu plānots sniegt 81 011 ilgstošajiem bezdarbniekiem.

Minēto aktivitāšu plānotais kopējais finansējums ir 96, 43 milj. eiro, tai skaitā ESF finansējums – 81, 96 milj. eiro, valsts budžeta finansējums – 12, 19 milj. eiro.

Starp vērienīgākajiem projektiem, jāmin kopā ar plānošanas reģioniem un ES fonda atbalstu uzsāktā deinstitucionalizācijas reforma, attīstot sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumuspilngadīgiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuri dzīvo ģimenēs.

Pasākuma īstenošanai kopējais finansējums ir 47,21 milj. eiro, tai skaitā ESF finansējums – 40,13 milj. eiro un valsts budžeta finansējums – 7, 08 milj. eiro;

Turpmākajos gados ar īpašām aktivitātēm veicinās ilgstošo bezdarbnieku iekļaušanos sabiedrībā, piemērotā darbā vai apmācībā, tādējādi mazinot pastāvošos ilgstošo bezdarbnieku sociālās atstumtības riskus. Šai mērķgrupai piedāvās individuālās speciālistu un grupu konsultācijas, kas veicina motivāciju un spējas iesaistīties darba tirgū; veselības pārbaudes, nosakot piemērotību piedāvātajam darbam; profesionālās piemērotības noteikšanu, noskaidrojot intereses un motivāciju mācīties, novērtējot veselības stāvokļa, kā arī iemaņu atbilstību konkrētai profesijai un apmācību programmai. Ilgstošajiem bezdarbniekiem piedāvās motivācijas programmas darba meklēšanai un atbalsta pasākumus arī atkarības problēmu risināšanai.

Līdz 2023. gada 31. decembrim pasākumā plānots iesaistīt – 20 000 bezdarbniekus, tostarp ilgstošos bezdarbniekus. Pasākuma īstenošanai kopējais finansējums ir 40,04 milj. eiro.

Tāpat paredzēts izstrādāt un ieviest sociālās uzņēmējdarbības atbalsta sistēmu, veicinot sociālās uzņēmējdarbības attīstību Latvijā. Iecerēti gan ideju konkursi un konsultācijas biznesa plānu izstrādei, gan konkrēts atbalsts sociālajiem uzņēmumiem. Vienlaikus plānoti pasākumi sabiedrības izpratnes veidošanai par sociālajiem uzņēmumiem, to nozīmi un iespējamiem ieguldījumiem tautsaimniecības izaugsmes un sabiedrības attīstības veicināšanā.

Pasākuma īstenošanai kopējais finansējums ir 19,92 milj. eiro, tai skaitā ESF finansējums – 16,93 milj. eiro un valsts budžeta finansējums – 2,99 milj. eiro.

ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodā LM kopumā jāizstrādā 20 Ministru kabineta noteikumu projekti, kas nodrošinās ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda finansējuma apgūšanu un darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifisko atbalsta mērķu īstenošanu.

2015. gadā valdībā apstiprināti un stājās spēkā 13 LM izstrādāti MK noteikumu projekti. Četri LM izstrādātie MK noteikumu projekti šobrīd ir starpinstitūciju saskaņošanā. Savukārt 2016. gadā LM izstrādās trīs MK noteikumu projektus

Jāteic, ka līdz šim veiksmīgi apstiprināti 14 projekti kopsummā par 267,1 milj., kas ir 67% no kopējā ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda finansējuma labklājības nozarē.

 

Informāciju sagatavoja:

Iveta Kancēna

LM Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste

67021615

iveta.kancena@lm.gov.lv

www.lm.gov.lv

Twitter: @Lab_min

Facebook.com/labklajibasministrija

Flickr.com: Labklajibas_ministrija

Youtube.com: labklajibasministrija

 

 

<<<Atpakaļ

 


 

08/19/15

LM plāno pilnveidot asistenta pakalpojumu pašvaldībā


Atvērt un izprintēt dokumentu           



Informācija plašsaziņas līdzekļiem

13.08.2015.

 

LM plāno pilnveidot asistenta pakalpojumu pašvaldībā

 

Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi virkni izmaiņu asistenta pakalpojumu regulējumā, kas nepieciešami, lai novērstu iepriekš konstatētās nepilnības un pilnveidotu minēto pakalpojumu sniegšanu pašvaldībā.

 

Iepriekšminēto paredz ceturtdien, 13.augustā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu pašvaldībā. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāpieņem valdībā.

 

Plānots, ka turpmāk no valsts budžeta lielāku asistenta pakalpojuma daļu apmaksās, lai palīdzētu cilvēkam ar invaliditāti nokļūt darbavietā, izglītības iestādē vai vietā, kur viņam sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Tādējādi būs īstenots Invaliditātes likumā paredzētais asistenta pakalpojuma mērķis - sniegt atbalstu cilvēkam ar ļoti smagu vai smagu invaliditāti tādu darbību veikšanai ārpus mājokļa, kuras viņš invaliditātes dēļ nevar veikt patstāvīgi — nokļūt vietā, kur mācās, strādā, saņem pakalpojumus.

 

Tāpat paredzēts, ka asistenta pakalpojumu varēs saņemt arī cilvēki, kuri veic saimniecisko darbību un nokļūšanai uz brīvprātīgā darba veikšanas vietu. Asistenta pakalpojumu, lai nokļūtu uz brīvprātīgā darba veikšanas vietu, līdz šim no valsts budžeta neapmaksāja.

 

Vienlaikus plānots paplašināt asistenta pakalpojuma sniedzēju loku, iesaistot tajā arī juridiskas personas. Līdz šim pašvaldībām nereti bija grūtības atrast pakalpojuma sniedzēju, jo asistenta pakalpojumu varēja sniegt tikai fiziskas personas, turklāt 76% no asistentu pakalpojumu sniedzējiem bija cilvēku ar invaliditāti radinieki. Līdz ar to tā būs papildu iespēja atvieglot cilvēku ar invaliditāti radinieku ikdienu.

 

LM arī rosina vienkāršot asistenta atskaitīšanos par sniegto asistenta pakalpojumu. Turpmāk paredzēts, ka asistentam vienu reizi mēnesī sociālajā dienestā būs jāiesniedz atskaite par pakalpojuma sniegšanu, bet sociālais dienests kontrolēs līgumsaistību izpildi. Savukārt sociālais dienests nepieciešamības gadījumā varēs pieprasīt arī citus apliecinājumus, ka pakalpojums ir sniegts norādītajā apjomā. Šādā gadījumā par konkrētiem apliecinājuma veidiem pusēm būs jāvienojas līgumā par pakalpojuma sniegšanu. Šobrīd par norēķināšanās kārtību puses vienojas līgumā par pakalpojuma sniegšanu un nav konkrēti noteikts, kā tieši asistentam atskaitīties par sniegto pakalpojumu.

 

Paredzēts, ka turpmāk iesniegumā nebūs jānorāda kopējais stundu skaits nedēļā, bet gan pasākumi, kuriem cilvēks vēlas izmantot asistenta pakalpojumu. Tāpat plānots, ka cilvēkam ar 1.invaliditātes grupu, kas saņem kopšanas pabalstu, nebūs jāapliecina sava dalība noteiktos pasākumos. Tā vietā nepieciešamā asistenta pakalpojuma apjomu visiem cilvēkiem ar invaliditāti izvērtēs pēc vienotiem nosacījumiem, ņemot vērā viņu individuālās vajadzības.

 

Lai nodrošinātu tiesisko paļāvību un nevajadzētu visus līgumus ar 2016.gada 1.janvāri pārslēgt no jauna, līdz 2016.gada 30.jūnijam atbilstoši esošo noteikumu normām no valsts budžeta līdzekļiem apmaksās to asistenta pakalpojumu, par kuru līgums būs noslēgts līdz 2015.gada 31.decembrim.

 

Ar projektu iespējams iepazīties LM interneta vietnē sadaļā Aktuāli – LM Dokumentu projekti http://www.lm.gov.lv/text/1789

 

Asistenta pakalpojums pašvaldībā ieviests kopš 2013.gada 1.janvāra ar mērķi sniegt atbalstu nokļūšanai darba vietā, izglītības iestādē vai pakalpojumu saņemšanas vietā, kā arī, lai atvieglotu personu ar invaliditāti ģimenes locekļus un veicinātu to iesaisti darba tirgū.

 

Saskaņā ar VDEĀVK datiem uz 01.01.2015. bija 100 353 cilvēki ar I un II invaliditātes grupu, no kuriem 17 198 pilngadīgiem cilvēkiem ir izsniegts atzinums par asistenta pakalpojuma nepieciešamību.

 

Asistenta pakalpojumu pašvaldībā 2014.gadā saņēma 6794 cilvēki, bet pakalpojumu sniedza 6880 asistenti.

 

2015.gadam asistenta pakalpojuma nodrošināšanai no valsts budžeta ir paredzēti 10,20 milj. eiro.

 

 

Informāciju sagatavoja:

Marika Kupče, Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, 29538825, marika.kupce@lm.gov.lv

 

<<<Atpakaļ


07/26/15

ASISTENTA PAKALPOJUMS PAŠVALDĪBĀS CILVĒKIEM AR INVALIDITĀTI

Atvērt un izprintēt dokumentu

ASISTENTA PAKALPOJUMS PAŠVALDĪBĀS CILVĒKIEM AR INVALIDITĀTI

(izraksts no Labklājības ministrijas mājas lapas)

Tiesības saņemt asistenta pakalpojumu ir šādām personām:

  • bērnam no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, ja slimība vai patoloģiskais stāvoklis atbilst kritērijiem invaliditātes noteikšanai (Ministru kabineta 2010.gada 28.decembra noteikumu Nr.1209 „Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību" 2.pielikuma „Kritēriji invaliditātes noteikšanai un atzinuma izsniegšanai par īpašas kopšanas nepieciešamību personām līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai" 2.daļa);
  • pilngadīgai personai ar I vai II invaliditātes grupu, pamatojoties uz VDEĀVK atzinumu par asistenta pakalpojuma nepieciešamību, kuru sniedz, ņemot vērā invaliditātes ekspertīzes rezultātus.

VDEĀVK sniedz atzinumu par asistenta pakalpojuma nepieciešamību, ja persona ar invaliditāti atbilst kādam no šādiem kritērijiem:

  • noteikta I invaliditātes grupa redzes traucējumu dēļ;
  • noteikta I vai II invaliditātes grupa un ir kāds no šādiem funkcionēšanas ierobežojumiem:
  • slimības vai anatomiskie defekti, uz kuru pamata ir izsniegts atzinums par medicīnisko indikāciju noteikšanu speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādei un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem apgrūtināta pārvietošanās;
  • abu augšējo ekstremitāšu anatomiski defekti: amputācijas stumbri plaukstu pamata līmenī vai augstāk;
  • garīgās veselības traucējumi.

Asistenta pakalpojumu ir tiesīgi pieprasīt:

1)    Latvijas pilsoņi;
2)    Latvijas nepilsoņi;
3)    Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsoņi vai viņa ģimenes locekļi, kas legāli uzturas Latvijas Republikā;
4)    ārzemnieki, kuri ir saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā;
5)    personas, kuras ir saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļauju sakarā ar bēgļa statusa piešķiršanu Latvijas Republikā vai minēto personu ģimenes locekļi, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā.

Asistenta pakalpojumu ir tiesīgas pieprasīt arī personas, kurām izsniegta termiņuzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, ja tai:

1) kā sociāli apdrošinātai personai ir tiesības uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem;
2) Latvijas Republikā ir piešķirts alternatīvais statuss;
3) tā ir alternatīvo statusu ieguvušas personas ģimenes loceklis;
4) Latvijas Republikā ir piešķirts pagaidu aizsardzības statuss;
5) termiņuzturēšanās atļauja ir piešķirta sakarā ar zinātniskās darbības veikšanu Latvijas Republikā;
6) Latvijas Republikā ir piešķirts cilvēku tirdzniecības upura statuss.

 

Informācija asistenta pakalpojuma pieprasītājam par pakalpojuma saņemšanu, personas pienākumiem un tiesībām

 

Norādot iesniegumā pieprasīto informāciju, asistenta pakalpojuma pieprasītājam jāņem vērā, ka pašvaldības sociālais dienests izvērtē personas iesaisti pasākumos, kas ir pamatā asistenta pakalpojuma pieprasīšanai, un atbilstoši izvērtējuma rezultātiem nosaka piešķiramā asistenta pakalpojuma apjomu (stundās). Līdz ar to, asistenta pakalpojuma pieprasītājam iesniegumā norādot vēlamo asistenta pakalpojuma saņemšanas stundu skaitu nedēļā, nav jānorāda maksimāli iespējamais pakalpojuma apjoms (40 stundas), bet gan iespēju robežās jācenšas prognozēt reāli nepieciešamo stundu skaitu.

Jāņem vērā, ka pašvaldības sociālā dienesta pienākums ir rakstiski pamatot jebkuru atteikumu piešķirt pakalpojumu, pat ja atteikums ir daļējs (pakalpojuma pieprasītāja iesniegumā norādītais pakalpojuma apjoms netiek piešķirts 100% apmērā). Ņemot vērā minēto, nav racionāli uzlikt pašvaldības sociālajam dienestam papildu administratīvo slogu (lēmuma par daļēju atteikumu piešķirt asistenta pakalpojumu sagatavošana), ja persona, jau pieprasot asistenta pakalpojumu, zina, ka tai nebūs reālu iespēju izmantot visu iesniegumā norādīto pakalpojuma apjomu. Asistenta pakalpojuma pieprasītājam jācenšas vienoties ar pašvaldības sociālā dienesta sociālā darba speciālistu par optimālo asistenta pakalpojuma apjomu, izmantojot sociālā dienesta piedāvātās dokumentu veidlapas (ja tādas tiek izmantotas attiecīgās pašvaldības sociālajā dienestā).

Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) kompetence

 

Ja personai šķiet, ka tā atbilst MK noteikumos Nr.942 noteiktajiem kritērijiem asistenta pakalpojuma saņemšanai, bet atzinums nav ticis izsniegts, persona ar invaliditāti vai tās likumiskais pārstāvis iesniegumu atzinuma saņemšanai var iesniegt jebkurā VDEĀVK nodaļā personīgi, nosūtīt pa pastu vai elektroniski (atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu un apriti). Lēmumu par atzinuma izsniegšanu vai par atteikumu izsniegt atzinumu VDEĀVK pieņems bez personas ar invaliditāti klātbūtnes, pamatojoties uz rīcībā esošo medicīnisko dokumentāciju, un izsniegs šo atzinumu pieprasījumā norādītajā veidā (nosūtīs pa pastu vai izsniegs personīgi).

 

Veicot pirmreizējo vai atkārtoto invaliditātes ekspertīzi, šobrīd VDEĀVK izvērtē arī personas funkcionēšanas ierobežojuma atbilstību asistenta pakalpojuma nepieciešamības kritērijiem. Šajā gadījumā iesniegumā par invaliditātes ekspertīzes veikšanu persona lūdz arī izvērtēt asistenta pakalpojuma nepieciešamību.

Asistenta kompetence un darbība

Asistenta pakalpojumu ir tiesīga sniegt fiziska persona, kurai ir darba vai personiskā pieredze saskarsmē ar personu ar invaliditāti. Personai, kas sniedz asistenta pakalpojumu, netiek izvirzītas nekādas kvalifikācijas prasības.

Asistenta pakalpojumu viens asistents vienlaikus var sniegt arī vairākām personām ar invaliditāti. Viens asistents kopumā pakalpojumu nedrīkst sniegt ilgāk par 40 stundām nedēļā.

Viena un tā pati persona var sniegt asistenta pakalpojumu pašvaldībā un Invaliditātes likumā noteikto asistenta pakalpojumu izglītības iestādē.

Persona ar invaliditāti var izvēlēties sev par asistentu arī personu, kura dzīvo citā pašvaldībā. Šādā gadījumā netiek uzskaitīts laiks par asistenta pakalpojuma sniegšanu un apmaksāti transporta izdevumi no asistenta dzīvesvietas līdz asistenta pakalpojuma saņēmēja mājoklim. Turklāt pašvaldības sociālajam dienestam nepieciešams pārliecināties, ka asistents, izmantojot sabiedrisko vai personīgo transportu, reāli var vajadzīgajā laikā atbraukt un nodrošināt asistenta pakalpojumu.

Personai ar invaliditāti ir tiesības lūgt sociālo dienestu slēgt līgumu arī ar diviem asistentiem, piemēram, viens no asistentiem var sniegt pakalpojumu citā pilsētā, mācību sesijas laikā, ja persona ar invaliditāti mācās neklātienē. Ir jāņem vērā, ka divi asistenti nevar sniegt asistenta pakalpojumu personai ar invaliditāti vienlaicīgi. Līdz ar to šādai situācijai jāpievērš uzmanība, pārbaudot asistentu iesniegtās atskaites par asistenta pakalpojuma sniegšanu. Meklēt asistentu citā pilsētā vai novadā vajadzēs pašam asistenta pakalpojuma pieprasītājam vai viņa likumiskajam pārstāvim. Ir jāņem vērā, ka šajā situācijā kopējais pakalpojuma apmērs vienam asistenta pakalpojuma saņēmējam nevar pārsniegt 40 stundas nedēļā.

Persona ar invaliditāti var izvēlēties sev par asistentu arī citu personu ar invaliditāti vai pusaudzi. Pašvaldības sociālajam dienestam šādos gadījumos ir jāpārliecinās, ka veselības un funkcionālais stāvoklis šai personai ļaus pildīt asistenta pienākumus (iznest invalīda ratiņus, palīdzēt iekāpt sabiedriskajā transportā, netraucēs izglītības ieguvi u.c.). Lai nodrošinātu personas vajadzībām atbilstošu asistenta pakalpojumu, pašvaldības sociālajam dienestam, pirms līguma slēgšanas ar asistenta pakalpojuma saņēmēju un asistentu, ir jāgūst pārliecība, ka asistents spēj pilnvērtīgi pildīt līgumā par asistenta pakalpojuma sniegšanu noteiktos pienākumus. Ja līgumā par pakalpojuma sniegšanu noteiktajos termiņos pasliktinās asistenta veselības stāvoklis, vai funkcionālās spējas, vai citu iemeslu dēļ asistents vairs nespēj pildīt līgumā par asistenta pakalpojuma sniegšanu noteiktos pienākumus, pašvaldības sociālajam dienestam šī situācija ir jārisina individuāli, ievērojot noslēgtā līguma nosacījumus, kā arī ņemot vērā asistenta pakalpojuma saņēmēja viedokli.

Pašvaldības sociālajam dienestam ir tiesības slēgt līgumu ar juridisku personu (piemēram, biedrību, nodibinājumu vai sabiedrību ar ierobežotu atbildību), kas organizē asistenta pakalpojuma sniegšanu personām ar invaliditāti.

Asistenta pakalpojumu var sniegt arī pusaudzis (Darba likuma izpratnē).

Asistenta pakalpojuma sniegšanas ierobežojumi

 

Saskaņā ar Invaliditātes likuma 12.panta pirmās daļas 3.punktu, kā arī MK noteikumu Nr.942 18.punktu asistenta pakalpojumu nepiešķir personām, kuras atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, stacionārās ārstniecības iestādēs vai ieslodzījuma vietās.

Kritēriji asistenta pakalpojuma apjoma noteikšanai, to piemērošana

No valsts budžeta apmaksāta asistenta pakalpojuma pašvaldībā maksimālais apmērs nedrīkst pārsniegt 40 stundas nedēļā.

Asistenta pakalpojums tiek apmaksāts atbilstoši tā faktiskās izmantošanas apmēram, jo cilvēkam ir vairāk ārpus mājas aktivitāšu, jo asistenta pakalpojuma apjoms ir lielāks.

Kritēriji asistenta pakalpojuma apjoma noteikšanai

Nr.p.k.

Pasākums

Nepieciešamais laiks stundās
(kopā nepārsniedzot 40 stundu nedēļā)

1.

Strādā algotu darbu

Atbilstoši laikam, kas nepieciešams,
lai nokļūtu uz darbu un atpakaļ, bet ne vairāk
par 15 stundām nedēļā

2.

Apgūst izglītību vispārējās vai
profesionālās izglītības iestādē vai
augstāko izglītību

Atbilstoši laikam, kas nepieciešams, lai
nokļūtu uz izglītības iestādi un atpakaļ, bet
ne vairāk par 10 stundām nedēļā (tikai
mācību gada vai sesijas laikā)

3.

Personām ar I grupas redzes
invaliditāti un bērniem ar invaliditāti,
kuriem atzinums par īpašas kopšanas
nepieciešamību izsniegts sakarā ar
redzes traucējumiem, apgūstot
augstāko izglītību augstskolās

Atbilstoši laikam, kas nepieciešams, lai
nokļūtu uz izglītības iestādi un atpakaļ un
palīdzētu apgūt izglītības programmu, bet
ne vairāk par 40 stundām nedēļā (tikai
mācību gada vai sesijas laikā)

4.

Regulāri apmeklē dienas aprūpes
centru, dienas centru vai kādu sociālās
rehabilitācijas institūciju

Atbilstoši laikam, kas nepieciešams, lai
nokļūtu uz sociālo pakalpojumu sniedzēja
institūciju un atpakaļ, bet ne vairāk par 10
stundām nedēļā

5.

Regulāri (ne retāk kā divas reizes
nedēļā) iesaistās dažādos sociālajos
pasākumos (piemēram, aktīvs darbs
biedrībā vai nodibinājumā, aktīva
nodarbošanās ar sportu, aktīva
piedalīšanās pašdarbības kolektīvos,
ārpusskolas pasākumi bērniem)

Atbilstoši laikam, kas nepieciešams,
lai nokļūtu uz pasākuma vietu no mājām,
darba vietas, izglītības iestādes un uz
mājām, bet ne vairāk par 10 stundām
nedēļā.

+

Atbalsts pasākumu nodrošināšanai –
faktiskais laiks, bet ne vairāk par 10
stundām nedēļā

6.

 Regulāri (ne retāk kā reizi nedēļā)
saņem ārstniecības pakalpojumus
(atbilstoši ārstu nosūtījumiem uz
ārstniecības iestādēm), kā arī apmeklē
ģimenes ārstu

Atbilstoši laikam, kas nepieciešams, lai
nokļūtu uz ārstniecības iestādi un atpakaļ
un saņemtu pakalpojumu, bet ne vairāk par
20 stundām nedēļā

7.

Neregulāri iesaistās dažādos
pasākumos, saņem pakalpojumus
(iepirkšanās, brīvā laika pavadīšana,
piedalīšanās pašdarbības kolektīvos,
teātru, koncertu, sporta spēļu, citu
pasākumu un sabiedrisku vietu
apmeklējums)

Izvērtē pašvaldības sociālais dienests,
ņemot vērā attālumu no mājām un
pasākuma ilgumu, bet ne vairāk par 10
stundām nedēļā

8.

Vienreizēji pasākumi (ārsta, sociālā
dienesta, dažādu institūciju
apmeklējums)

Izvērtē pašvaldības sociālais dienests,
ņemot vērā attālumu no mājām,
pārvietošanās un izmantojamā tehniskā
palīglīdzekļa veidu un nepieciešamo laiku
pakalpojuma saņemšanai

Avots:MK noteikumu Nr.942 1.pielikums

Lai gan MK noteikumu Nr.942 nosaka kritērijus asistenta pakalpojuma apjoma noteikšanai, tomēr pašvaldības sociālajam dienestam ir jāpārliecinās, ka pakalpojuma pieprasītāja vēlamais pakalpojuma apjoms atbilst viņa faktiskajām sociālajām aktivitātēm un pakalpojumu saņemšanas iespējām.

Ja persona ar invaliditāti ir aktīva un iesaistās vairākās aktivitātēs (piemēram, regulāri apmeklē dienas aprūpes centru, strādā, iesaistās sabiedriskajās aktivitātēs, kā arī personai ir nepieciešamība apmeklēt dažādas institūcijas vai vienreizējus pasākumus), nosakot asistenta pakalpojuma apjomu, pakalpojumu var piešķirt vairākiem mērķiem (pasākumiem).

Izvērtējot personas ar invaliditāti iesaisti pasākumos un nosakot asistenta pakalpojuma apjomu, pašvaldības sociālais dienests ņem vērā personas ar invaliditāti individuālajā rehabilitācijas plānā noteikto, ja personai ar invaliditāti individuālais rehabilitācijas plāns ir sagatavots.

Pašvaldības sociālajam dienestam, izmantojot tiesības nepieciešamības gadījumā palielināt jebkurai aktivitātei paredzēto stundu skaitu (MK noteikumu Nr.942 11.3.apakšpunkts), jāņem vērā, ka asistenta pakalpojuma pieprasītājam attiecīgā vajadzība ir jāpamato, savukārt pašvaldības sociālajam dienestam klienta pamatojums un pašvaldības sociālā dienesta apsvērumi un argumenti ir jānorāda lēmumā par asistenta pakalpojuma piešķiršanu.

MK noteikumu Nr.942 12.punkts nosaka, ja persona vēlas saņemt asistenta pakalpojumu atkārtoti vai tā mainījusi dzīvesvietu, vai radušās izmaiņas saistībā ar šo noteikumu 1.pielikumā paredzētajiem pasākumiem, un tādēļ personai nepieciešams mainīt asistenta pakalpojuma apjomu, asistenta pakalpojuma pieprasītājs iesniedz sociālajā dienestā attiecīgu iesniegumu par asistenta pakalpojuma piešķiršanu šajos noteikumos paredzētajā kārtībā. Gadījumos, kad persona vēlas saņemt asistenta pakalpojumu atkārtoti, bet viņa situācijā nekas nav mainījies, asistenta pakalpojuma pieprasītājam nav jāiesniedz MK noteikumu Nr.942 7.punktā noteiktie apliecinājumi. Minēto faktu (ka situācija atbilst iepriekš iesniegtajā apliecinājumā norādītajam) asistenta pakalpojuma pieprasītājs apliecina rakstiski, savā iesniegumā.


Asistenta pakalpojums pašvaldībā un asistenta pakalpojums izglītības iestādē

Persona ar invaliditāti, kura mācās vai studē, mācību gada laikā vienlaicīgi ar asistenta pakalpojumu pašvaldībā var saņemt arī asistenta pakalpojumu izglītības iestādē. Izglītības iestāde slēdz līgumu ar asistenta pakalpojuma sniedzēju un personu ar invaliditāti (vai viņa likumisko pārstāvi). Piešķirot asistenta pakalpojumu pašvaldībā, piešķirtā asistenta pakalpojuma apjoms izglītības iestādē netiek ņemts vērā.
Asistenta pakalpojumu pašvaldībā, ja personai ir piešķirts asistenta pakalpojums izglītības iestādē, var izmantot, lai nokļūtu līdz izglītības iestādei un atpakaļ. Jāņem vērā, ka jautājumi, kas saistīti ar asistenta pakalpojumu izglītības iestādē, nav pašvaldības kompetencē. Asistenta pakalpojumu izglītības procesā nodrošina Izglītības un zinātnes ministrija atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 9.oktobra noteikumiem Nr.695 “Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu izglītības iestādē”.
Asistenta pakalpojums izglītības iestādē šobrīd netiek nodrošināts personām, kuras studē augstākās izglītības iestādēs. Līdz ar to personām ar I grupas redzes invaliditāti un bērniem ar invaliditāti, kuriem atzinums, par īpašas kopšanas nepieciešamību izsniegts sakarā ar redzes traucējumiem, asistenta pakalpojums pašvaldībā paredzēts ne tikai, lai nokļūtu izglītības iestādē un atpakaļ, bet arī, lai palīdzētu apgūt izglītības programmu.

Asistenta pakalpojuma sniegšana neraksturīgās situācijās, atbalsts pasākuma laikā un gaidīšanas laiks

Situācijās, kad asistentam ir jāgaida persona ar invaliditāti rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas laikā (MK noteikumu Nr.942 1.pielikuma 4.punkts), ārsts vai kāds cits konkrēts speciālists (MK noteikumu Nr.942 1.pielikuma 8.punkts), asistenta gaidīšanas laiks līdz vienai stundai tiek iekļauts asistenta pakalpojuma apjomā (izņemot gadījumus, ja institūcijās ir personāls, kura amata pienākumos ir sniegt atbalstu personām ar pārvietošanās grūtībām). Ja minētajos gadījumos asistenta gaidīšanas laiks pārsniedz vienu stundu, samaksas jautājumu izvērtē pašvaldības sociālais dienests individuāli, ņemot vērā konkrēto situāciju un balstoties uz lietderības apsvērumiem, lēmumā norādot apsvērumus un pamatojumu.

Situācijās, ja asistenta pakalpojuma saņēmējam ir nepieciešams asistenta atbalsts ārstniecības pakalpojuma saņemšanas laikā, apmaksāto stundu skaits ir atkarīgs no piemērojamā kritērija asistenta pakalpojuma apjoma noteikšanai. Ja piemēro MK noteikumu Nr.942 1.pielikuma 6.punktu “Regulāri (ne retāk kā reizi nedēļā) saņem ārstniecības pakalpojumus (atbilstoši ārstu nosūtījumiem uz ārstniecības iestādēm), kā arī apmeklē ģimenes ārstu”, asistenta atbalsts ārstniecības pakalpojuma nodrošināšanai kopā ar laiku, kas nepieciešams, lai nokļūtu uz ārstniecības iestādi un atpakaļ, nedrīkst pārsniegt 20 stundas nedēļā. Ja piemēro MK noteikumu Nr.942 1.pielikuma 8.punktu “Vienreizēji pasākumi (ārsta, sociālā dienesta, dažādu institūciju apmeklējums)”, asistenta atbalsts ārstniecības pakalpojuma nodrošināšanai kopā ar laiku, kas nepieciešams, lai nokļūtu uz ārstniecības iestādi un atpakaļ un kopā ar citiem pasākumiem izmantojamo stundu skaitu, nedrīkst pārsniegt 40 stundas nedēļā. Šajā gadījumā nepieciešamais stundu skaits asistenta pakalpojuma pieprasītājam ir jāpamato.

Jautājumu par pakalpojuma apjoma noteikšanu un samaksu asistentam gadījumos, kad viens asistents pakalpojumu sniedz vairākām personām ar invaliditāti, pašvaldības sociālais dienests izvērtē, īpaši pievēršot uzmanību dubultā finansējuma riska iespējamībai. Piemēram, situācijā, ja asistents vienlaikus pavada vairākus bērnus (brāļus, māsas) uz skolu un saņem asistenta atalgojumu par asistenta pakalpojuma sniegšanu vairākiem bērniem, nav pamata šo pakalpojumu uzskaitīt dubulti vai vairākkārtīgi.  Šādā situācijā ir jāņem vērā, vai bērni izglītības iestādē ierodas kopā un pakalpojuma sniegšanai paredzētais laiks (no mājām līdz skolai un atpakaļ) ir tāds pats, kā sniedzot pakalpojumu vienam bērnam (asistents nebrauc vairākas reizes uz skolu un atpakaļ). Šādā un līdzīgās situācijās samaksa par asistenta pienākumu pildīšanu ir paredzēta par konkrētā maršrutā pavadīto laiku, nevis asistējamo personu skaitu.

Par gadījumiem, kad asistenta pakalpojuma saņēmējam ir nepieciešams kāds īpašs atbalsts (piemēram, palīdzība iekļūt baseinā, palīdzība tualetes apmeklējumā, palīdzība veikalā, sīku pakalpojumu sniegšana pa ceļam, pārvietošanās pa kāpnēm, celšana u.c.), par to ir jāvienojas līgumā par asistenta pakalpojuma nodrošināšanu. Pašvaldības sociālajam dienestam ir jāizvērtē konkrētā asistenta pakalpojuma saņēmēja funkcionālās spējas un vajadzības un šī izvērtējuma rezultāti jāņem vērā, slēdzot minēto līgumu. Pašvaldības sociālajam dienestam ir jāņem vērā arī asistenta spējas veikt tos asistenta pienākumus, kas paredzēti līgumā.

Ja asistenta pakalpojuma saņēmējam nepieciešams atbalsts pasākumā, kura apmeklējums prasa papildus izmaksas asistenta pakalpojuma sniedzējam (piemēram, biļete uz koncertu, teātra izrādi, sporta sacensībām), par biļetes iegādi (izdevumiem par ieejas maksu) asistenta pakalpojuma saņēmējs vai viņa likumiskais pārstāvis un asistents katrā konkrētā gadījumā savstarpēji vienojas, un šos izdevumus nav pamata apmaksāt no valsts budžeta.

Līguma slēgšana starp pašvaldības sociālo dienestu, asistenta pakalpojuma pieprasītāju un asistenta pakalpojuma sniedzēju

 

Pašvaldības sociālais dienests ar asistentu slēdz uzņēmuma līgumu:

  • Ar cilvēku, kurš nav saimnieciskās darbības veicējs. Sociālais dienests reģistrē asistentu Valsts ieņēmumu dienestā, tāpat ka darba ņēmēju. Sociālajam dienestam ir pienākums veikt nodokļu nomaksu, tāpat kā gadījumā, ja ir noslēgts darba līgums. Proti, no asistenta atalgojumam paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem sociālais dienests veic sociālās apdrošināšanas iemaksas, kā no algota darba ienākumiem (t.sk. darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) un ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli. Attiecīgi cilvēkam, kas pilda asistenta pienākumu, pašam nodokļu maksājumi nav jākārto.
  • Ar saimnieciskās darbības veicēju. Labklājības ministrija pašvaldības sociālajam dienestam samaksā asistenta atalgojumu, kurš ir noteikts ne mazāks, kā kārtējam gadam valstī noteiktā minimālās stundas tarifa likme normālā darba laika ietvaros (2015.gadā 2.166 eiro stundā). Pašnodarbinātais pats ir atbildīgs gan par iedzīvotāju ienākuma nodokļa gan valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu samaksu.

Sociālajam dienestam nav tiesību pieprasīt, lai asistents obligāti izvēlētos pirmo vai otro līguma veidu.

 

Lai saņemtu konsultācijas jautājumā par nodokļu samaksu un atskaišu aizpildīšanu saistībā ar pašnodarbinātās personas darbību, jāvēršas Valsts ieņēmumu dienestā.

 

Pašvaldība var slēgt ar asistentu arī darba līgumu. Darba līguma slēgšanas gadījumā pašvaldība nodibina darba tiesiskās attiecības ar asistentu, ievērojot Darba likuma normas.

 

Situācijas, kad asistenta pakalpojuma sniedzējs vai asistenta pakalpojuma saņēmējs kaut kādu iemeslu dēļ (piemēram, slimība, ģimenes apstākļi, u.c.) nevar pildīt savas saistības, ir jāatrunā līgumā starp sociālo dienestu, asistenta pakalpojuma saņēmēju un asistenta pakalpojuma sniedzēju.

 

Pašvaldības sociālais dienests līgumā ir tiesīgs iekļaut nosacījumus par darba samaksas ierobežojumiem asistentam, ja asistents bez objektīva pamatojuma nav pildījis līguma saistības.

Transporta izmantošanas apmaksa

No valsts budžeta līdzekļiem ir iespēja apmaksāt arī transporta izdevumus asistentiem, pavadot personu ar invaliditāti. Tomēr pašvaldībām ir kritiski jāizvērtē transporta izdevumu kompensēšanas iespējas klientiem, jo primāri finansējums jānovirza, lai apmaksātu pakalpojuma sniegšanu, nevis transportu.

Vērtējot iespēju apmaksāt transporta izdevumus asistenta pakalpojuma ietvaros, būtiski ir nepieļaut dubultā finansējuma risku transporta apmaksas nodrošināšanā. Vērtējot iespēju apmaksāt transporta izdevumus, pašvaldības sociālajam dienestam ir jāņem vērā valstī jau šobrīd pastāvošā atvieglojumu sistēma transporta izdevumiem (bezmaksas braucieni sabiedriskajā transportā bērnam ar funkcionāliem traucējumiem un tā pavadonim, personai ar I invaliditātes grupu un tās pavadonim, personai ar II invaliditātes grupu, pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai (79.68 eiro apmērā par katru pilnu sešu mēnešu periodu)) un pašvaldības pašas izveidotā atbalsta sistēma. Līdz ar to, lai sekmētu pakalpojuma nodrošināšanai paredzēto valsts budžeta līdzekļu efektīvāku izlietojumu, transporta izdevumu apmaksai primāri izvērtējama iespēja izmantot citus valsts un pašvaldības atbalsta pasākumus, tomēr situācijās, kad tas objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams, persona ar invaliditāti un asistents ir tiesīgs saņemt MK noteikumu Nr.942 22.3.punktā noteikto transporta izdevumu apmaksu.

Asistenta transporta izdevumi no mājas līdz asistenta pakalpojuma saņēmēja dzīvesvietai netiek apmaksāti.

Asistenta pakalpojuma sniegšanas izbeigšana

Asistenta pakalpojuma sniegšanu izbeidz, ja:


<<<Atpakaļ



07/26/15

Kā iegūt valsts atmaksātu rehabilitācijas programmu?

Kā iegūt valsts atmaksātu rehabilitācijas programmu? 

 Valsts apmaksātu 14 vai 21 dienu ilgu sociālās rehabilitācijas kursu var saņemt:

  1. Personas ar funkcionāliem traucējumiem darbspējīgā vecumā;
  2. Politiski represētas personas un nacionālās pretošanās kustības dalībnieki;
  3. Černobiļas XES avārijā cietušie un seku likvidēšanas dalībnieki;
  4. Personas ar prognozējamo invaliditāti darbaspējas vecumā.

Lai pieteiktos sociālajai rehabilitācijai par valsts budžeta līdzekļiem, personai jāapmeklē ārsts un jāvēršas tās pašvaldības sociālajā dienestā, kurā deklarēta personas dzīvesvieta.

1. solis - ārsts. Ģimenes vai ārstējošais ārsts izsniedz izziņu (veidlapa Nr.27/u), kurā norāda:

•diagnožu kodus saskaņā ar starptautisko slimību klasifikatoru SSK-10;

•ir vai nav medicīniskas kontrindikācijas sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai.

2. solis - sociālais dienests. Ar ārsta izsniegto izziņu jādodas uz tās pašvaldības sociālo dienestu, kurā deklarēta personas dzīvesvieta. Līdzi jāņem personu apliecinošs dokuments. Sociālajā dienestā jāraksta iesniegums, lūdzot piešķirt valsts apmaksātus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.

 Personām ar funkcionāliem traucējumiem sociālā dienesta speciālists saskaņā ar Bartela indeksu novērtē pašaprūpes, mobilitātes un ar mājas dzīvi saistītās spējas.

 Sociālā dienesta speciālisti izvērtē pieteikumu un lemj, vai nepieciešams piešķirt valsts apmaksātus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.

 Ja lēmums ir pozitīvs, sociālais dienests nosūta to SIVA, pievienojot visus nepieciešamos dokumentus.

3. solis – Sociālā Integrācijas Valsts Aģentūra (SIVA). SIVA pēc dokumentu izvērtēšanas personai nosūta pieņemto lēmumu. Kad personai pienāk pakalpojuma saņemšanas rinda, SIVA atkārtoti izvērtē persona statusa atbilstību valsts apmaksātai pakalpojuma saņemšanai. Par pakalpojuma piešķiršanu persona tiek informēta rakstiski apmēram mēnesi pirms rehabilitācijas kursa sākuma.

 ! Pakalpojumi tiek piešķirti rindas kārtībā un atkarībā no valsts piešķirtā finansējuma.

Personām ar prognozējamo invaliditāti – statusa apliecinošs VDEĀVK atzinums un individuālais rehabilitācijas plāns.

Politiski represētām personām, Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušām personām.

Nepieciešams arī šī statusa apliecinoša dokumenta kopija. Sociālajā dienestā jāraksta iesniegums, lūdzot piešķirt valsts apmaksātus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.

Sīkāk par SIVA pakalpojumiem skatīt mājas lapā : http://www.sif.gov.lv/nodevumi/nodevumi/3212/siva_rehabilitacijas_pakalpojumi.pdf

 

Labklājības ministrija, Sociālās integrācijas valsts aģentūra


<<<Atpakaļ




06/30/15

Labklājības ministrija veicinās diskriminācijas riskiem pakļauto cilvēku iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

30.06.2015.

 

Labklājības ministrija veicinās diskriminācijas riskiem pakļauto cilvēku iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū

Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļu palīdzību laikā no 2015.gada 4.ceturkšņa līdz 2019.gadam īstenos pasākumus profesionālās rehabilitācijas jomā, tādējādi palielinot diskriminācijas riskiem pakļauto iedzīvotāju darbspējas vecumā iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū.

 

Profesionālās rehabilitācijas pasākumu ietvaros izstrādās un ieviesīs:

  • profesionālās rehabilitācijas programmas (t.sk. pilnveidos profesionālās piemērotības noteikšanas sistēmu cilvēkiem ar I un II invaliditātes grupu, nosakot jaunus kritērijus, metodes un instrumentus, cilvēka veselības stāvokļa, motivācijas, darbspēju, darba tirgum nepieciešamo prasmju un iemaņu novērtēšanai),
  • prasmju sertificēšanas sistēmu, t.sk. izstrādās prasmju aprakstus un prasmju apmācību programmas, pilnveidos profesionālās piemērotības noteikšanas sistēmu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, nosakot kritērijus, metodes un instrumentus cilvēka motivācijas, darbspēju, veselības stāvokļa, darba tirgum nepieciešamo prasmju un iemaņu novērtēšanai.

 

Iepriekšminētās aktivitātes ir nepieciešamas, jo cilvēkiem ar smagu invaliditāti (I un II invaliditātes grupa) un cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, īpaši, ja, šo cilvēku izglītības līmenis ir zems, netiek piedāvātas darba tirgus vajadzībām atbilstošas profesionālās rehabilitācijas programmas. Tas attiecīgi kavē šo cilvēku iekļaušanos darba tirgū un sabiedrībā. 

 

Profesionālās rehabilitācijas pasākumus paredz otrdien, 30.jūnijā, valdībā apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 9.1.4.specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto iedzīvotāju integrāciju sabiedrībā un darba tirgū” pasākuma “Profesionālā rehabilitācija” īstenošana. 

 

Minēto aktivitāšu īstenošanai kopējais finansējums ir 1,25 milj. eiro, tai skaitā ESF finansējums – 1,06 milj. eiro un valsts budžeta finansējums – 187 tūkst. eiro.

 

Kopumā līdz 2019.gada 31.decembrim profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu plānots nodrošināt 100 nelabvēlīgā situācijā esošiem iedzīvotājiem.

 

Vienīgais profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējs Latvijā ir Sociālās integrācijas valsts aģentūra (SIVA). Tai ir ilgstoša pieredze profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanā un tās infrastruktūra ir pielāgota un ļauj nodrošināt pakalpojuma sniegšanu cilvēkiem ar smagu invaliditāti (I un II invaliditātes grupa) un cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.

 

Profesionālā rehabilitācija ir pasākumu kopums, kas nodrošina cilvēkiem darbspējas vecumā, ja tiem ir noteikta invaliditāte vai prognozējama invaliditāte, jaunas profesijas apgūšanu, profesionālo zināšanu un prasmju atjaunošanu vai attīstīšanu, t.sk. profesionālās izglītības programmu apgūšanu pamata un vidējā izglītības pakāpē atbilstoši cilvēka funkcionālo traucējumu veidam, smaguma pakāpei un iepriekš iegūtās izglītības un kvalifikācijas līmenim. 

 

Aptuveni 4829 cilvēkiem ar invaliditāti vai prognozējamu invaliditāti Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija 2014.gadā ieteica pieteikties profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanai, tomēr ne visi cilvēki vēlējās saņemt pakalpojumu. Tam iemesls ir salīdzinoši zemā cilvēku motivācija apgūt tiem piemērotu profesionālās rehabilitācijas programmu un pēc tam aktīvi iesaistīties darba tirgū.

 

Informāciju sagatavoja:
Marika Kupče, LM Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, 29538825,  marika.kupce@lm.gov.lv


<<<Atpakaļ



06/16/15

Augulis: mans viedoklis ir skaidrs un nelokāms – pensijas jāpārrēķina no nākamā gada

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

16.06.2015.

 

Augulis: mans viedoklis ir skaidrs un nelokāms – pensijas jāpārrēķina no nākamā gada

 

Latvijā ir vairāk nekā 470 tūkstoši pensionāru, no kuriem lielākā daļa jeb 60,9% saņem vecuma pensiju robežās no 200 līdz 300 eiro. Turklāt pēdējos gados ir pieaudzis pensionāru nabadzības risks. Šajā situācijā mans viedoklis joprojām ir nelokāms – krīzes laikā piešķirtās pensijas ir jāpārrēķina jau no 2016.gada, uzsver labklājības ministrs Uldis Augulis.

 

Ministrs akcentē, ka pensija gandrīz pusmiljonam iedzīvotāju šodien ir vienīgais ienākumu avots, kas līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos palicis praktiski nemainīgs. Ja ekonomiski aktīvie iedzīvotāji to izjūt kā vidējās algas pieaugumu, tad pensionāru maciņos šī situācija neuzlabojas. Tas ir radījis situāciju, ka pensijas vecuma cilvēku risks nonākt nabadzībā ir strauji palielinājies, proti, no 18,8% 2012.gadā līdz 29,4% - 2013.gadā. Līdz ar to pensijas apmērs ir jāpārskata atbilstoši ekonomiskajiem rādītājiem.

 

“Izaugsmes laikā valdības uzdevums ir mazināt nabadzību un uzlabot pensionāru dzīves kvalitāti. Tādējādi, pildot valdības deklarācijā noteikto, diskusijās par nākamā gada budžeta izstrādi mans viedoklis arī turpmāk būs nemainīgs. Krīzes laikā piešķirtās pensijas jau no 2016.gada ir jāpārrēķina visiem pensionāriem, kurus skāra krīzes sekas. Pārrēķins jāveic pēc piešķiršanas gada, kā to šobrīd paredz piedāvātās izmaiņas likumprojektā par valsts pensijām. Pretējā gadījumā, ja sākotnēji pārrēķinās mazās pensijas, tas nebūs taisnīgi pret pārējiem pensionāriem un pastāv risks par pensionāru tiesvedībām pret valsti,” skaidro ministrs.

 

Turklāt sociālās apdrošināšanas budžets ir stabils un tajā jau šogad izveidojies 529 milj. eiro uzkrājums, kas 2018.gadā varētu būt 1 miljarda eiro apmērā. Ja tiks īstenoti likumprojektā paredzētie pasākumi, 2018.gadā sociālās apdrošināšanas budžetā joprojām saglabāsies uzkrājums 855,1 milj. eiro apmērā. U.Augulis akcentē, ka “vilcināšanās ar lēmuma pieņemšanu un nepamatotu priekšlikumu izvirzīšana nav taisnīga rīcība pret pensionāriem un veicina sabiedrības neuzticību valdības solījumiem uzlabot pensijas vecuma cilvēku stāvokli.”

 

Kopumā pensiju pārrēķināšanai 2016.gadā papildu nepieciešami apmēram 4,1 milj. eiro, 2017.gadā – apmēram 21,6 milj. eiro, bet 2018.gadā – apmēram 49,3 milj. eiro.

 

Arī pensionāri ir pauduši savu viedokli. Biedrība Latvijas Pensionāru federācija līdz šī gada 1.jūlijam vāc parakstus, lai atbalstītu Labklājības ministrijas (LM) izstrādātos grozījumus likumprojektā Par valsts pensijām.

 

Atgādinām, ka LM virzītās izmaiņas likumprojektā Par valsts pensijām paredz, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pārskatīs pensijas apmēru tiem cilvēkiem, kuriem, aprēķinot pensiju, pensijas kapitāla noteikšanā ir ņemti vērā negatīvie apdrošināšanas iemaksu algu indeksi jeb indeksi, kas mazāki par skaitli „1".

 

LM rosina 2010.gadā piešķirtās pensijas pārrēķināt 2016.gadā, 2011.gadā piešķirtās pensijas pārrēķināt 2017.gadā, bet 2012., 2013., 2014. un 2015.gadā piešķirtās pensijas pārrēķināt 2018.gadā. Savukārt pensiju indeksācijā turpmāk līdzšinējo 25 % vietā ņemt vērā 50% no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Valdības sēdes, kas notika šī gada 19.maijā, protokollēmums ir papildināts ar labklājības ministra īpašo viedokli.

 

Saeima par likumprojektu Par valsts pensijām galīgajā lasījumā lems šī gada 18.jūnijā.

 

Informāciju sagatavoja:

Liene Užule

Labklājības ministra biroja vadītāja

T. 67021665, 26519920

Liene.Uzule@lm.gov.lv

www.lm.gov.lv

 

<<< Atpakaļ

 

05/31/15

Valdība atbalsta invaliditātes pensiju pārrēķināšanas kārtību

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

19.05.2015.

 

Valdība atbalsta invaliditātes pensiju pārrēķināšanas kārtību

 

Valdība otrdien, 19.maijā, atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) ierosinājumu precizēt un pilnveidot I un II grupas invaliditātes pensijas pārrēķināšanas kārtību. Savukārt izmaiņas pensiju indeksācijā un krīzes laikā piešķirto pensiju pārrēķināšanas jautājumu valdība vienojās skatīt kontekstā ar 2016.gada budžeta izstrādi šī gada vasarā.

 

Līdz ar to LM virzītais likumprojekts Par valsts pensijām būs jāsadala un diskusijas par iespējamām izmaiņām pensiju indeksācijā un krīzes laikā piešķirto pensiju pārrēķināšanā turpināsies.

 

Labklājības ministrs Uldis Augulis uzsver, ka šodien valdībā pieņemtais lēmums nav taisnīgs pret pensionāriem un veicina sabiedrības neuzticību valdības solījumiem uzlabot pensijas vecuma cilvēku stāvokli. “Joprojām neatbalstu likumprojekta sadalīšanu, jo tajā iekļautie pasākumi no politikas attīstības viedokļa ir vienlīdz svarīgi un novērstu gan krīzes radītās sekas, gan mazinātu nabadzību un uzlabotu pensionāru dzīves kvalitāti. Turklāt valsts budžeta iespēju kontekstā nav korekti pretnostatīt dažādas sabiedrības grupas, jo visvairāk nabadzības riskam šobrīd ir pakļauti tieši pensionāri. Mans uzdevums ir pildīt valdības deklarācijā noteikto, tāpēc diskusijas vēl turpināsim nākamā gada budžeta veidošanas procesā” akcentē U.Augulis.

 

Līdz ar to Ministru kabineta sēdes protokollēmums tiks papildināts ar labklājības ministra īpašo viedokli. Iepriekšminēto paredz otrdien, 19.maijā, valdībā apstiprinātie grozījumi likumā Par valsts pensijām. Tie vēl jāpieņem  Saeimā.

 

Atgādinām, ka LM rosināja pensiju indeksācijā ņemt vērā 50% (līdzšinējo 25 % vietā) no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem.

 

Savukārt, ja pensijas kapitāla aktualizācijai aprēķinātais ikgadējais apdrošināšanas iemaksu algas indekss būs mazāks par skaitli „1”, pensijas kapitāla aktualizācijai plānots piemērot indeksu „1”. Nākamo gadu, kas seko gadiem, kuros minētais indekss bija mazāks par skaitli „1”, pensijas kapitāla aktualizācijai aprēķinātos pozitīvos indeksus plānots aizstāt ar indeksu „1” līdz gadam, kamēr aizstāto indeksu reizinājums ir lielāks par skaitli „1”.

 

Vienlaikus plānots, ka laika posmā līdz 2018.gadam Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) veiks pensiju pārskatīšanu. Tas nozīmē, ka VSAA pārskatīs pensijas apmēru tiem cilvēkiem, kuriem, aprēķinot pensiju, pensijas kapitāla noteikšanā ir ņemti vērā negatīvie apdrošināšanas iemaksu algu indeksi jeb indeksi, kas mazāki par skaitli „1”.

 

Pensijas kapitāla aktualizēšanas kārtību saistībā ar negatīvajiem apdrošināšanas iemaksu algas indeksiem piemēros, sākot ar 2009.gadam noteikto indeksu, t.i. ar pirmo negatīvo indeksu, un turpinās līdz gadam, kamēr iepriekšējo gadu negatīvo un tiem sekojošo pozitīvo indeksu reizinājums būs lielāks par skaitli „1”. Apdrošināšanas iemaksu algas indeksi, kas noteikti līdz 2008.gadam, netiks pārskatīti.

 

Proti, cilvēkiem, kuriem pensija piešķirta vai pārrēķināta laikā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 31.decembrim un pensijas kapitāla noteikšanā ņemti vērā apdrošināšanas iemaksu algas indeksi, kas mazāki par skaitli „1”, pensiju paredzēts pārrēķināt no tās piešķiršanas vai pārrēķina dienas. Plānots, ka pārrēķināto pensijas apmēru VSAA varētu sākt izmaksāt:

ar 2016.gada janvāri - 2010.gadā piešķirtās vai pārrēķinātās pensijas,

ar 2017.gada janvāri - 2011.gadā piešķirtās vai pārrēķinātās pensijas,

ar 2018.gada janvāri - 2012., 2013., 2014. un 2015.gadā piešķirtās vai pārrēķinātās pensijas.

 

Paredzēts pārskatīto pensiju par periodu no pārskatīšanas gada 1.janvāra izmaksāt ne vēlāk kā pārskatīšanas gada augustā. Tātad no pārskatīšanas gada 1.janvāra uz visu turpmāko periodu pensiju saņēmējiem tiks izmaksāta pārskatītā pensija. Piemēram, ja cilvēkam 2011.gadā piešķirta pensija 250 eiro apmērā, kad pensijas kapitālam ir piemēroti divi negatīvi indeksi (2009. un 2010.g), pārskatīto pensijas apmēru aptuveni 280 eiro apmērā, viņš saņems, sākot no 2017.gada 1.janvāra.

 

Valsts pensiju indeksāciju un pensijas pārrēķināšanu saistībā ar pensijas kapitāla pārskatīšanu veiks VSAA. Lai to paveiktu, nav nepieciešams cilvēka iesniegums.

 

Pēc VSAA datiem 2014.gadā vecuma pensijas saņēma 474 261 cilvēki (vidējais apmērs 280,60 eiro), invaliditātes pensijas saņēma 73 161 cilvēks (vidējais apmērs 168,84 eiro), apgādnieka zaudējuma pensijas saņēma – 18 973 cilvēki (vidējais apmērs 132,59 eiro).

 

Valsts ekonomiskās un finanšu krīzes izraisītais sociālo iemaksu veicēju skaita un algu samazinājums pensijas kapitālam piemērojamos ikgadējos indeksus negatīvi ietekmēja 2009. (0,9622), 2010. (0,7978) un 2011.gadā (0,9945).

Informāciju sagatavoja:
Marika Kupče, LM Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, 29538825,  marika.kupce@lm.gov.lv


<<<Atpakaļ


05/17/15

Iepazīstina ar Prezidentūras secinājumiem par cilvēku ar invaliditāti tiesību nodrošināšanu

Iepazīstina ar Prezidentūras secinājumiem par cilvēku ar invaliditāti tiesību nodrošināšanu

 

Rīga, 2015.gada 12.maijs. – No 11.līdz 12.maijam Rīgā notika Augsta līmeņa tikšanās par invaliditātes jautājumiem, kas sadarbībā ar Eiropas Komisiju bija rīkota Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē laikā.

 

Tikšanās sākās ar ES dalībvalstu valdību pārstāvju tikšanos, kurā dalībnieki informēja par aktuālo situāciju un dalībvalstīs īstenotiem pasākumiem invaliditātes politikas jomā, īpaši uzsverot iekļaujošas izglītības jautājumus.

 

Pēc tikšanās labklājības ministrs Uldis Augulis atklāja konferenci No iekļaujošas izglītības līdz iekļaujošai nodarbinātībai personām ar invaliditāti.

 

„Latvijas prezidentūra īpaši akcentē invaliditātes politiku savā sešu mēnešu programmā, lai Eiropā pievērstu lielāku uzmanību šiem jautājumiem. Tas, manuprāt, var dot jaunu impulsu centieniem stiprināt Eiropas Savienības apņemšanos risināt cilvēku ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju jautājumus. Mums ir skaidrs redzējums, kādi ir galvenie akcenti Eiropas Invaliditātes stratēģijas ieviešanai nākamajos piecos gados. Savas prioritātes esam ietvēruši Prezidentūras secinājumos par invaliditāti. Ir nepieciešams stiprināt sadarbību ar pilsonisko sabiedrību, izmantot jaunās tehnoloģijas un Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu, lai uzlabotu cilvēku ar invaliditāti sociālo iekļaušanu. Priecājos, ka arvien vairāk virzāmies uz sabiedrībā balstītu pakalpojumu attīstību un deinstitucionalizāciju, kam Latvijas prezidentūra pievērsīs uzmanību arī turpmāk,” uzsvēra labklājības ministrs U.Augulis.

 

Tāpat konferences dalībniekus uzrunāja izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile, Eiropas Komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta pārstāve Marija –Luīze Kabrala (Maria-Luisa Cabral), Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks, Eiropas Invaliditātes Foruma prezidents Janis Vardakastanis (Yannis Vardakastanis) u.c.

 

Konferences noslēgumā Latvijas prezidentūra izplatīja Prezidentūras secinājumus. Tajos atzīmēja, ka gan dalībvalstu, gan ES ietvaros jāstrādā pie tā, lai veicinātu visu personu ar invaliditāti tiesību un brīvību nodrošināšanu un attīstību, pilnībā ieviešot Konvencijā noteiktos principus un īpašu uzsvaru liekot uz bērnu ar invaliditāti situāciju. Tāpat būtiska nozīme ir atbalsta sniegšanas mehānismu pilnveidošanai, bērnu un jauniešu ar invaliditāti integrēšanai sabiedrībā visās dzīves jomās, pieejamas izglītības un piemērota darba nodrošināšanai visas dzīves garumā, asistīvo tehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu) pieejamības attīstīšanai, efektīvai ES struktūrfondu izmantošanai personu ar invaliditāti dzīves kvalitātes celšanā, kā arī sadarbības stiprināšanai starp valsts un nevalstisko sektoru personu ar invaliditāti interešu pārstāvēšanā un realizēšanā.

 

Augsta līmeņa tikšanās organizēta ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu.

 

Mediju kontaktiem:

Marika Kupče

Labklājības ministrijas

Komunikācijas nodaļas vadītāja

Tel.67021581, 29538825

www.lm.gov.lv

Twitter: @Lab_min

Flickr.com: Labklajibas_ministrija

Youtube.com: labklajibasministrija


<<< Atpakaļ

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

07.05.2015.

 

Labklājības ministrija plāno pilnveidot tehnisko palīglīdzekļu piešķiršanas sistēmu

Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu laikā no 2016.gada 1. ceturkšņa līdz 2019.gada beigām plāno izveidot un ieviest funkcionēšanas novērtēšanas un tehnisko palīglīdzekļu apmaiņas sistēmu cilvēkiem ar funkcionēšanas traucējumiem.

 

Minētās aktivitātes ir nepieciešamas, jo cilvēkiem ar funkcionēšanas traucējumiem, tai skaitā ar invaliditāti, prognozējamo invaliditāti nav savlaicīgi pieejami atbilstoši tehniskie palīglīdzekļi, tādejādi šiem cilvēkiem ir apgrūtināta iekļaušanās izglītības sistēmā, darba tirgū un sabiedrībā.

 

Lai uzlabotu tehnisko palīglīdzekļu piešķiršanu, plānots izveidot un ieviest:

  • funkcionēšanas novērtēšanas sistēmu;
  • asistīvo tehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu) apmaiņas sistēmu izglītības iestādēm.

Ieviešot funkcionēšanas novērtēšanas un asistīvo tehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu) apmaiņas sistēmu, paredzēta pilotprojektu īstenošana un pilotprojektu rezultātu izvērtēšana. Paredzēts, ka sistēmu izveidi un darbību nodrošinās Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari” (NRC Vaivari).

 

Funkcionēšanas novērtēšanas sistēmas izveidei un ieviešanai ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu paredzētas vairākas aktivitātes, t.sk. izvērtēt ārvalstīs un Latvijā šobrīd pielietotos funkcionēšanas novērtēšanas instrumentus un tehnoloģijas, kā arī iespējas to ieviešanai Latvijā. Tāpat plānots izstrādāt funkcionēšanas novērtēšanas sistēmas aprakstu - funkcionēšanas novērtēšanas protokolus atbilstoši izstrādātajām funkcionēšanas metodēm, metodiskos materiālus funkcionēšanas novērtēšanai un lēmumu pieņemšanai par tehnisko palīglīdzekļu piešķiršanu objektīvi noteikto funkcionēšanas ierobežojumu gadījumā.

 

Balstoties uz funkcionēšanas novērtēšanu, cilvēkam paredzēts nodrošināt visatbilstošāko tehnisko palīglīdzekli, mazināt rindas pēc tehniskajiem palīglīdzekļiem un novērst situācijas, kad tiek iepirkti tehniskie palīglīdzekļi, kas vēlāk netiek izmantoti, jo pieprasījums ir mazinājies vai mainījies.

 

Papildus NRC Vaivari speciālistu apmācībai plānoti izglītojoši pasākumi par izstrādāto funkcionēšanas novērtēšanas sistēmu funkcionēšanas novērtēšanā iesaistītajām interesentu grupām – pašvaldību sociālo dienestu, ārstniecības iestāžu, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) un Sociālās integrācijas valsts aģentūras (SIVA) speciālistiem.

 

 

Savukārt, ieviešot asistīvo tehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu) apmaiņas sistēmu, plānots nodrošināt tehniskos palīglīdzekļus vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs un apmaiņu ar tiem. Paredzēts piešķirt tieši uz mācību procesu vērstus tehniskos palīglīdzekļus, tādejādi palielinot apmācāmo bērnu un jauniešu ar funkcionēšanas traucējumiem skaitu izglītības iestādēs un nākotnē mazinot to cilvēku skaitu, kam izglītības trūkums neļaus iekļauties darba tirgū.

 

Vienlaikus ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) atbalstu plānots izveidot iepriekšminēto aktivitāšu īstenošanai nepieciešamo infrastruktūru - telpas funkcionēšanas novērtēšanas sistēmas (laboratorijas) vajadzībām, iegādāties funkcionēšanas novērtēšanai nepieciešamo aprīkojumu un tehniskos palīglīdzekļus apmaiņas fonda darbībai, un izveidot informatīvo sistēmu (datu bāzi) funkcionēšanas novērtēšanas informācijas apkopošanai.

 

Iepriekšminēto paredz Ministru kabineta noteikumu projekti Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 9.1.4.specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto iedzīvotāju integrāciju sabiedrībā un darba tirgū” pasākuma “Funkcionēšanas novērtēšanas un asistīvo tehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu) apmaiņas sistēmas izveide un ieviešana” īstenošanas noteikumi un Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 9.3.1.specifiskā atbalsta mērķa „Attīstīt pakalpojumu infrastruktūru bērnu aprūpei ģimeniskā vidē un personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei un integrācijai sabiedrībā” pasākuma “Infrastruktūras attīstība funkcionēšanas novērtēšanas un asistīvo tehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu) apmaiņas fonda izveidei” īstenošanas noteikumi. Abi projekti ceturtdien, 7.maijā, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. 

 

Ar noteikumu projektiem iespējams iepazīties LM interneta vietnē sadaļā Aktuāli – LM Dokumentu projekti http://www.lm.gov.lv/text/1789

 

Funkcionēšanas novērtēšanas un asistīvo tehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu) apmaiņas sistēmas izveidei un ieviešanai kopējais finansējums ir 1,32 milj. eiro, tai skaitā 1,12 milj. eiro ESF finansējums un 198,4 tūkst. eiro - valsts budžeta finansējums.

 

Savukārt infrastruktūras attīstībai kopējais finansējums ir 4,07 milj. eiro, tai skaitā 3, 46 milj. eiro ERAF finansējums un 611,5 tūkst. eiro valsts budžeta finansējums.

 

2014.gada 31.decembrī rindā uz tehnisko palīglīdzekļu saņemšanu bija 5852 cilvēki, t.sk. 868 cilvēki, kuriem bija tiesības uz tehnisko palīglīdzekļu saņemšanu steidzamības kārtā (cilvēki ar pirmreizējiem funkcionēšanas traucējumiem pēc operācijām, avārijām, hroniskām saslimšanām u.c. un bērni).

 

Informāciju sagatavoja:
Marika Kupče, LM Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, 29538825,  marika.kupce@lm.gov.lv


<<<Atpakaļ


Veselības ministra prezentācija par vīziju no 2015. līdz 2065. gadam

 

Lai noskatītos prezentāciju klikšķināt uz attēla vai "šeit"



04/28/15

Droša darba vide un zināšanas ir priekšnoteikums darbinieku produktivitātei un veselībai


PAZIŅOJUMS MEDIJIEM

 

Droša darba vide un zināšanas ir priekšnoteikums darbinieku produktivitātei un veselībai

 

Rīga, 2015.gada 28.aprīlis. – Darba aizsardzības jautājumiem veltītajā konferencē, Starptautiskajā darba aizsardzības dienā, pieminot darba vidē bojā gājušos un saslimušos darbiniekus, uzsvēra nepieciešamību arī turpmāk uzlabot darba apstākļus un zināšanas par darba aizsardzības jautājumiem.

 

“Latvijas prezidentūras programmā darba aizsardzība ir viena no prioritātēm. Nereti valda uzskats, ka vārdu savienojums darba aizsardzība asociējas ar grūti izprotamām normatīvām prasībām un formālu pienākumu izpildi. Tomēr droša darba vide ir viens no priekšnoteikumiem darbinieku produktivitātei un veselības saglabāšanai. Tāpēc jāturpina aktīvi īstenot mūsdienīgus un inovatīvus pasākumus, lai darba aizsardzības prasības pasniegtu vienkārši, saprotami un aizraujoši, ņemot vērā dažādu mērķa grupu intereses. Vienlaikus jāsekmē jaunāko tehnoloģiju un komunikācijas līdzekļu sniegto iespēju izmantošana, kas veicinās gan darba devēju, gan nodarbināto motivāciju iesaistīties drošas darba vides veidošanā. Tāpat nozīmīga ir labās prakses apmaiņa gan nacionāla, gan starptautiska līmeņa ekspertu vidū,” uzsver labklājības ministrs Uldis Augulis.

 

Konferencē diskutēja par aktīvu rīcību, lai īstenotu aktivitātes, kas izriet no ES stratēģiskā ietvara par drošību un veselības aizsardzību darbā no 2014. līdz 2020.gadam. Papildus Eiropas informatīvās kampaņas “Veselīgas darbavietas uzvar stresu” ietvaros uzņēmumiem pasniedza arī Eiropas līmeņa labās prakses balvas. Vairāk par kampaņu: https://www.healthy-workplaces.eu/en.

 

Konferences dalībniekus iepazīstināja ar jaunākajiem statistiskajiem datiem un pētījumu rezultātiem par situāciju Eiropas uzņēmumos darba aizsardzības jomā (plašāka informācija par pētījumu - https://osha.europa.eu/en/esener-enterprise-survey). Vienlaikus klātesošie runāja par turpmāko rīcību, kas vērsta uz darba apstākļu uzlabošanu, it īpaši mikro un mazajos uzņēmumos.

 

Paralēli diskusijām klātesošie varēja iepazīties ar interaktīviem rīkiem (piemēram, spēlēm un aplikācijām), kas izmantojami, lai uzlabotu zināšanas par darba aizsardzības jautājumiem, t.sk. integrējot šos jautājumus izglītības programmās. Kā Latvijas interneta vidē bāzēti rīki tika prezentēti šādi piemēri:

Konferences otrajā dienā galvenokārt runāja par efektīvu nodarbināto drošības un veselības aizsardzības jautājumu ieviešanu praktiskajā dzīvē, tostarp jauniem informācijas nodošanas veidiem, sociālo mediju un video izmantošanu. Latvija dalījās pieredzē par sociālo tīklu izmantošanu un iepazīstināja ar videofilmām, kas uzņemtas Latvijā par darba aizsardzības jautājumiem. Videofilmas pieejamas Valsts darba inspekcijas Youtube kanālā: https://www.youtube.com/channel/UCzRa-CoVs4qDtikJ43PILdA.

 

Konferencē piedalījās Eiropas Komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļaušanas ģenerāldirektorāta, Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras, ES institūciju, starptautisko organizāciju, akadēmisko aprindu pārstāvji. Dalībnieku vidū bija gan darba devēju, gan darbinieku, gan valdību pārstāvji no ES dalībvalstīm, kandidātvalstīm un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm.

 

Konference No stratēģijas līdz veiksmīgai ieviešanai – darba aizsardzība var būt vienkārša un aizraujoša Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā no 27.līdz 28.aprīlim organizēta ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu (EaSi-PROGRESS Program 2015).

 

Mediju kontaktiem:

Marika Kupče

Labklājības ministrijas

Komunikācijas nodaļas vadītāja

Tel.67021581, 29538825

www.lm.gov.lv

Twitter: @Lab_min

Flickr.com: Labklajibas_ministrija

Youtube.com: labklajibasministrija

06/14/15

Līdz 2023.gadam paaugstinās sociālā darba speciālistu profesionalitāti

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

14.04.2015.

 

Līdz 2023.gadam paaugstinās sociālā darba speciālistu profesionalitāti

 

Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļu palīdzību laikā no 2015.gada līdz 2023.gadam paaugstinās pašvaldību sociālo dienestu un citu pašvaldības izveidoto sociālā pakalpojuma sniedzēju sociālā darba speciālistu profesionalitāti, kuri ikdienā strādā ar sociālā riska situācijā esošiem cilvēkiem – sociālo dienestu klientiem.

 

Paaugstinot sociālo darba speciālistu profesionālo kompetenci, uzlabosies sociālā darba kvalitāte, kā arī sociālā darba speciālistu spējas efektīvi, mērķēti un vispusīgi sniegt atbalstu sociālo dienestu klientiem. Savukārt, pilnveidojot pašvaldību sociālo dienestu prakses standartu un izstrādājot vadības kvalitātes principus, tiks veidota vienota izpratne par sociālo dienestu darba organizāciju.

 

To paredz otrdien, 14.aprīlī, valdībā apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 9.2.1.specifiskā atbalsta mērķa „Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijā esošām personām” pasākuma „Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” īstenošana.

 

Pasākuma ietvaros nodrošinās līdzfinansējumu profesionālās kompetences pilnveides un supervīzijas veikšanai pašvaldību sociālo dienestu un citu pašvaldības izveidoto sociālā pakalpojuma sniedzēju sociālā darba speciālistiem. Izstrādās metodikas darbam ar aktuālajām sociālo dienestu mērķgrupām, ietverot sociālo darbinieku apmācības, starpinstitucionālās un starpprofesionālās sadarbības mehānismu izstrādi, sociālā darba prakses slodzes kritēriju un rezultatīvo rādītāju, kā arī atalgojuma noteikšanas sistēmas izstrādi.

 

Papildus pasākuma ietvaros, īstenos trīs pilotprojektus – pašvaldību sociālo darbinieku apmācība metodiku ieviešanai darbā, pašvaldību sociālo dienestu vadības kvalitātes modeļa izstrādē un ieviešanā, kā arī attīstīts sociālais darbs kopienā.

 

Kopumā paredzēts, ka līdz 2023.gadam savu profesionālo kvalifikāciju būs pilnveidojuši 1400 sociālā darba speciālisti. Savukārt 2000 sociālā darba speciālisti būs pilnveidojuši savu profesionālo kompetenci un saņēmuši supervīzijas.

 

Minēto aktivitāšu īstenošanai kopējais finansējums ir 8,52 milj. eiro, tai skaitā ESF finansējums – 7,24 milj. eiro un valsts budžeta finansējums – 1,2 milj. eiro.

 

2013. gadā republikas pilsētu un novadu pašvaldību sociālajos dienestos un to struktūrvienībās strādāja 1 995 sociālā darba speciālisti, no kuriem 44% jeb 879 sociālā darba speciālistu 2013.gadā nav cēluši profesionālo kvalifikāciju. Savukārt 32% jeb 638 sociālā darba speciālistu nav piedalījušies supervīzijas pasākumos.

 

Ņemot vērā, ka profesionālās kompetences celšana un supervīzija ir neatņemamas profesionāla sociālā darba nodrošināšanas un neizdegšanas komponentes, atbalsts šīm darbībām ir vitāli nepieciešams sociālā pakalpojuma uzlabošanai.

Informāciju sagatavoja:
Marika Kupče, LM Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, 29538825,  marika.kupce@lm.gov.lv


<<< Atpakaļ



04/09/15

Rosina izmaiņas veselības aprūpes finansēšanas un organizēšanas kārtībā

 

Rosina izmaiņas veselības aprūpes finansēšanas un organizēšanas kārtībā

 

Šodien, 9.aprīlī, Valsts sekretāru sanāksmē izskatīts Veselības ministrijas izstrādātais grozījumu projekts Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību*.

 

Grozījumu projektā rosināts paplašināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, nosakot, ka arī pacientiem ar muguras smadzeņu bojājumiem valsts apmaksāts medicīniskās rehabilitācijas pakalpojums ir nodrošināms mājās. Valsts apmaksātu medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu mājās varēs saņemt ar muguras smadzeņu bojājumu sekām pēc pirmreizējas medicīniskās rehabilitācijas saņemšanas stacionārajā ārstniecības iestādē, ja uz to nosūta Nacionālā rehabilitācijas centra „Vaivari” fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts. Tāpat noteikts, ka medicīniskās rehabilitācijas pakalpojums šādiem pacientiem var tikt nodrošināts laika periodā līdz 6 mēnešiem.

 

Tāpat grozījumu projektā rosinātas izmaiņas, lai rastu risinājumu tādos gadījumos, kad bērnam nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu var nodrošināt tikai ārpus Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīm vai Šveices. Noteikumu projektā ieviestas normas, kas paredz iespēju Nacionālajam veselības dienestam pieņemt lēmumu, ka personai ir tiesības saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu 50 % apmērā, no izvēlēta veselības aprūpes pakalpojuma sniedzēja izmaksu aprēķinā norādītajām pakalpojuma izmaksām. Vienlaikus noteikts, ka maksimālā summa, kāda varētu tikt piešķirta ir ne vairāk kā 150 tūkstoši eiro.

 

Šobrīd normas īstenošanai nav piešķirti papildus līdzekļi un apakšprogrammas „Ārstniecība” ietvaros nav brīvu, nesadalītu līdzekļu, ko varētu novirzīt gadījumiem, kad veselības aprūpes pakalpojumu var nodrošināt tikai ārpus Eiropas savienības, Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīm vai Šveicē. Tā kā šādos gadījumos samaksu jāveic pirms pakalpojuma saņemšanas vai jāsniedz garantijas vēstule par pakalpojuma apmaksu, normas ieviešanai Veselības ministrija rosina paredzēt līdzekļus no budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

 

Grozījumu projektā precizēti arī ģimenes ārstu darba organizācijas jautājumi, nosakot kārtību, kādā ģimenes ārsti var organizēt izbraukuma pieņemšanas ārsta darbības pamatteritorijā reģistrētos feldšerpuntos.

 

 

*Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumi Nr.1529 „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība”.

 

 

VM Komunikācijas nodaļas vadītājs

Oskars Šneiders;

tālrunis: 67876008; 26378959;

e-pasts: oskars.sneiders@vm.gov.lv

 

06/19/15

Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116111 aicina uz Atvērto durvju dienu

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

19.03.2015.

 

Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116111 aicina uz Atvērto durvju dienu

 

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116111 ceturtdien, 26. martā no plkst. 10.00 līdz 13.30 aicina skolēnus uz Atvērto durvju dienu.

 

Tās laikā apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar Uzticības tālruņa 116111 konsultantu darba ikdienu, uzzināt par izplatītākajām problēmām, ar kurām pie tālruņa konsultantiem vēršas zvanītāji, kā arī pašiem iejusties uzticības tālruņa konsultanta pienākumu veikšanā.

 

Lai pieteiktos apmeklējumam, aicinām līdz 24. martam sūtīt e-pastu uz adresi amanda.veja@bti.gov.lv. Ierobežoto telpu dēļ Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis var uzņemt ap 30 cilvēku lielas grupas.

 

Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis darbojas kopš 2006. gada 1. februāra. Tas izveidots, lai sniegtu bērniem un pusaudžiem psiholoģisko palīdzību un atbalstu krīzes situācijās. Nereti palīdzība un konsultācijas tiek sniegtas arī vecākiem, pedagogiem u.c. speciālistiem, kuriem ikdienā nākas saskarties ar bērniem. Uzticības tālruņa 116111 speciālisti regulāri rīko dažādas informatīvas akcijas un radošās darbnīcas, aktualizējot dažādus jautājumus un problēmas, kā arī piedāvājot palīdzību un risinājumu.

 

Uzticības tālruņa konsultanti ir profesionāli psihologi, kuri uzklausa, sniedz atbalstu un kopīgi ar zvanītāju meklē piemērotākos risinājumus grūtā brīdī. Zvans uz Uzticības tālruni 116111 ir bezmaksas, zvanot gan no fiksētā, gan mobilā telefona.

 

Kopš 2015. gada 1. marta Uzticības tālrunis 116111 sniedz palīdzību un atbalstu visu diennakti.

 

Informāciju sagatavoja:
Marika Kupče, LM Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, 29538825,  marika.kupce@lm.gov.lv

03/16/15

Sargājiet bērnus no veļas mazgāšanas līdzekļu kapsulām

Informācija masu medijiem

16.03.2015.

 

Sargājiet bērnus no veļas mazgāšanas līdzekļu kapsulām

 

Lai pasargātu bērnus no nelaimes gadījumiem, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) visā pasaulē no 16. līdz 23. martam aicina pievērst īpašu uzmanību veļas mazgāšanas līdzekļu kapsulu drošai uzglabāšanai. Arī Latvijā ir fiksēti gadījumi, kad iedzīvotāji saindējušies ar šiem veļas mazgāšanas līdzekļiem. Tāpēc Veselības inspekcija sadarbībā ar Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu aicina sargāt bērnus no piekļuves veļas mazgāšanas līdzekļu kapsulām.

Šķidro veļas mazgāšanas līdzekļu kapsulas satur koncentrētu mazgāšanas līdzekļa daudzumu, kas ir paredzēts vienai lietošanas reizei. Šo produktu kā ērtu veļas mazgāšanas līdzekli izmanto miljoniem patērētāju visā pasaulē, un arī Latvijas tirdzniecības vietās ir pieejami šie veļas mazgāšanas līdzekļi. Tomēr, lietojot šo mazgāšanas līdzekli, jāņem vērā, ka veļas mazgāšanas līdzekļu kapsulas ir mazas, patīkamas taustei un bieži vien krāsainas. Produkta vizuālais izskats padara to pievilcīgu bērniem, it sevišķi maziem bērniem, kuri labprāt rotaļājas ar kapsulām vai ieliek tās mutē. Veļas mazgāšanas līdzekļu kapsula var viegli pārplīst bērna plaukstā, it sevišķi, ja plauksta ir slapja. Tā var ļoti ātri, desmit sekunžu laikā, pārplīst un izšķīst bērna mutē, kas savukārt var izraisīt smagas un neatgriezeniskas traumas.

Viens no iemesliem, kādēļ bērni var saindēties ar veļas mazgāšanas līdzekļiem, ir bērnu vecāku vai pieskatītāju neuzmanība. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ķirurgs Olafs Volrāts, kurš praksē daudzkārt ir saskāries ar līdzīgiem gadījumiem, brīdina: „Barības vada ķīmiskie apdegumi ir smaga sadzīves trauma, ko biežāk iegūst bērni vecumā no 1 līdz 3 gadiem. Traumas rezultātā nereti mainās bērna turpmākās dzīves kvalitāte. Jāatzīmē, ka galvenokārt ķīmiskos apdegumus bērni gūst mājās. Tas nozīmē, ka vēl joprojām bērniem mājās netiek nodrošināta droša vide, t.i., bīstamas ķīmiskas vielas tiek turētas bērniem viegli pieejamās vietās.” Līdz ar to ir īpaši svarīgi uzglabāt bīstamus produktus, tostarp veļas mazgāšanas līdzekļu kapsulas, bērniem nepieejamās vietās.

Lai nepieļautu bērnu piekļuvi pie mazgāšanas līdzekļa, ievērojiet drošas uzglabāšanas ieteikumus – uzglabājiet šos produktus augstu plauktos, bērniem nepieejamā un neredzamā vietā. Ja kapsulas tiek uzglabātas zemākos, bērniem sasniedzamos skapīšos vai plauktiņos, tos nepieciešams nostiprināt ar slēdzenēm, ko bērni nevarēs atvērt. Kapsulas ir jāuzglabā oriģinālajos iepakojumos, un izmantošanas starplaikos iepakojumiem jābūt pilnībā aizvērtiem.

Lai neizraisītu lieku bērnu interesi par veļas mazgāšanas kapsulām, neizmantojiet  kapsulas laikā, kad tie atrodas jūsu tuvumā, un neļaujiet bērniem spēlēties ar tām. Nekad nepārduriet, nepārplēsiet vai negrieziet veļas mazgāšanas līdzekļu kapsulu aizsargplēvi un pēc katras veļas mazgāšanas kapsulu izmantošanas reizes rūpīgi aizveriet iepakojuma vāku, kā arī uzmanīgi lasiet marķējuma informāciju uz līdzekļa iepakojuma.

Papildus informācija. OECD ir sagatavojusi infografiku ar noderīgiem ieteikumiem par veļas mazgāšanas līdzekļu kapsulu drošu uzglabāšanu, izmantošanu, kā arī par simptomiem un rīcību gadījumos, ja bērns norijis kapsulu vai tā nonākusi saskarsmē ar ādu vai acīm.

 

Informāciju sagatavoja: Veselības inspekcijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Agnese Gusarova, tālrunis: 67819677, 28342858

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

01/25/15

Valdības rīcības plāna projekts

Aplūkot valdības rīcības plāna projektu Microsoft Excel formātā  >>> 

 

Aplūkot valdības rīcības plāna projektu Microsoft Word formātā  >>> 

 

 

<<< Atpakaļ



Izziņas gaisotnē aizvadīti Siguldas novada nūjošanas svētki

 

Šā gada 27.septembrī notika Siguldas novada nūjošanas svētki „Zelta Rudens Siguldā”, kuri Laurenču sporta un aktīvās atpūtas centrā pulcēja dalībniekus gan no Siguldas, gan no tuvākas un tālākas apkārtnes – pieredzējušus nūjotājus, iesācējus un interesentus. Vecākajam svētku dalībniekam bija 72 gadi, diviem jaunākajiem – trīs gadi! Pasākuma īpašie viesi bija Mālpils novada invalīdu biedrības „Notici sev!” pārstāvji, kuri ir ar savu dzīvesprieku un aktīvu iesaistīšanos sabiedriskajā dzīvē iedvesmo cilvēkus dzīvot pilnvērtīgi un baudīt katru mums atvēlēto dienu.

 

Nūjošanas svētki Laurenčos bija veselības veicināšanas pasākums, tādēļ, atšķirībā no nesen Siguldā notikušajām nūjošanas sacensībām, kuras norisinājās Latvijas Nūjošanas kausa ietvaros, šoreiz izpalika sacensību gars un cīkstēšanās par medaļām. Tomēr katrs pasākuma dalībnieks saņēma īstu, turklāt personalizētu, sporta numuru, kā apliecinājumu piederībai tautas sportam un aktīvam dzīves veidam.

Svētku programma bija plaša un daudzveidīga, tādēļ ikviens varēja izvēlēties sev piemērotāko nodarbi.  Tradicionālajā pārgājienā pa Gaujas senleju, baudot zelta rudens krāšņos skatus, devās spēcīgākie un pieredzējušākie nūjotāji, mērojot 12 kilometru maršrutu. Visi, kam garā trase bija pārāk liels izaicinājums, devās 5 kilometru pastaigā, maršrutā aplūkojot dažus no skaistākajiem Gaujas senlejas skatiem un vairākus apskates punktus, kuri iekļauti pilsētas tūrisma maršrutā „Siguldas pastaigas”.

Sporta un aktīvās atpūtas centrā nūjošanas instruktore Fanija Šitca iepazīstināja svētku dalībniekus ar zviedru pretestības nūjām BungyPump, kuras sportistiem un aktīviem nūjotājiem nodrošina intensīvāku treniņu un lielāku slodzi, salīdzinot ar tradicionālajām nūjošanas nūjām, bet cilvēkiem pēc slimībām un traumām ir lielisks rehabilitācijas trenažieris. Pasākuma dalībniekiem tika piedāvāti uzziņu materiāli par BungyPump nūjām, kā arī metodiskais materiāls par veselībai nepieciešamā kustību daudzuma nodrošināšanu ikdienā, nūjojot un vingrojot.

Svētku noslēgumā klātesošie baudīja karstu tēju, gardu kliņģeri, ābolus un cepumus, un draudzīgā gaisotnē risināja sarunas par visdažādākajām tēmām, sarunu gaitā dzimstot vairākām labām nākotnes iecerēm. Katrs svētku dalībnieks svētku izskaņā saņēma piemiņas velti no pasākuma rīkotājiem.

 

Pasākumu organizēja Siguldas novada pašvaldības Sporta pārvalde sadarbībā ar nūjošanas instruktori Faniju Šitcu un SIA „Walking Fox”.

 

Vairāk informācijas:

 

Fanija Šitca

SIA „Walking Fox”

Valdes locekle

Tel: 29 478 169

E-pasts fanija.sitca@gmail.com

 

 <<<atpakaļ

Sagatavots pamats Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākām personām pārvaldībai

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

02.09.2014.

 

Sagatavots pamats Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākām personām pārvaldībai

 

Nodrošināt vistrūcīgākos cilvēkus ar pārtikas pakām un ģimenes ar bērniem ar būtiskākajām higiēnas, saimniecības lietām un skolas piederumiem – šāds ir Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākām personām mērķis, kurš vērsts uz iedzīvotāju sociālās atstumtības mazināšanu.

Lai šo mērķi īstenotu, valdība otrdien, 2.septembrī, atbalstīja divus Labklājības ministrijas (LM) izstrādātos dokumentus - Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām 2014.-2020.gada plānošanas perioda vadības likumprojektu un Darbības programmu pārtikas un pamata materiālās palīdzības sniegšanai vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem 2014.-2020.gada plānošanas periodā. Likumprojekts vēl jāpieņem Saeimā, savukārt gala lēmumu par ES finansējuma piešķiršanu darbības programmas īstenošanai pieņems Eiropas Komisija.

LM kā vadošā iestāde izstrādās MK noteikumus, kas noteiks ģimenes un personas, kurām ir tiesības saņemt fonda finansētu pārtiku un pamata materiālās palīdzības preces, satura un kvalitātes prasības fonda finansētām pārtikas un pamata materiālās palīdzības precēm, to uzglabāšanas un izdalīšanas kārtību un citus nosacījumus, kā arī novērtēs un uzraudzīs Fonda ieviešanu, ziņos par Fonda ieviešanas aktivitātēm Eiropas Komisijai, u.c. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) kā sadarbības iestāde veiks partnerorganizāciju atlasi un uzraudzību, kā arī vienlaikus organizēs arī pārtikas un cita materiālā atbalsta iepirkumu. Palīdzības izdalīšanu vistrūcīgākajām personām nodrošinās partnerorganizācijas – biedrības, nodibinājumi, reliģiskas organizācijas un pašvaldības vai to iestādes, iepriekš piesakoties SIF organizētajā atlasē.

Atbalsta ietvaros iedzīvotāji varēs saņemt bez maksas pārtiku un/vai pamata materiālo palīdzību - pamata patēriņa preces personīgai lietošanai. Plānots, ka pārtikas pakās būs iekļauti produkti, ievērojot katra produkta uzturvērtību, piemērotību izdalīšanai, derīguma termiņu, pagatavošanas veidu (produktu pagatavošanai izlietojamās elektroenerģijas vai dabasgāzes daudzums), uzglabāšanas nosacījumu. Pārtikas pakas saturs un produktu kvalitātes prasības būs noteiktas Ministru kabineta noteikumos. Pēc LM prognozēm gadā paredzēts izdalīt līdz 590 tūkst. pārtikas pakām.

Savukārt būtiskākajās materiālās palīdzības pakās plānots iekļaut higiēnas un saimniecības preces, piemēram, ziepes, šampūnu, zobu pastu, zobu birsti, veļas mazgāšanas līdzekli, trauku mazgāšanas līdzekli, u.c. Tāpat paredzēts nodrošināt ģimenes ar bērniem skolas vecumā ar individuāliem mācību piederumiem katram bērnam, piemēram, kancelejas piederumiem, skolas somu, materiāliem, kuri nepieciešami mācību procesā, u.c. Pēc LM prognozēm gadā plānots izdalīt aptuveni 150 tūkst. higiēnas un saimniecības preču paku.

Plānots, ka palīdzību no Eiropas Atbalsta fonda varēs saņemt par trūcīgām atzītās ģimenes, īpaši ģimenes ar bērniem un krīzes (ārkārtas) situācijā nonākušie cilvēki. Cilvēka vai mājsaimniecības atbilstību palīdzības saņemšanai apliecinās pašvaldības sociālā dienesta izziņa.

Pēc tam, kad minētais likumprojekts būs pieņemts Saeimā, LM valdībā iesniegs Ministru kabineta noteikumu projektu par Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām īstenošanas kārtību.

Atgādinām, ka tuvāko septiņu gadu laikā 41,02 miljonus eiro Eiropas Savienības (ES) finansējuma plānots ieguldīt tā saucamo pārtikas paku un cita materiālā atbalsta nodrošināšanai vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem. Paredzēts, ka turpmāk līdz šim zināmo pārtikas palīdzības sniegšanu pilnveidos, un cilvēki saņems ne tikai pārtiku, bet arī citu atbalstu materiālā vai pakalpojumu veidā.

Trūcīgās ģimenes minēto ES atbalstu varētu saņemt, sākot ar 2015.gadu. Līdzšinējo Eiropas Komisijas (EK) pārtikas palīdzības programmu no 2014.gada aizstās Eiropas Atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām. Tā finansējumu izmantos visas 28 ES dalībvalstis.

Kopumā palīdzības sniegšanai ES dalībvalstīm fondā paredzēti aptuveni 3,8 miljardi eiro. ES sniegtais finansējums būs jāpapildina ar valsts budžeta līdzfinansējumu 15% apmērā. Katra dalībvalsts 2014.gadā sagatavos un Eiropas Komisijā apstiprināšanai iesniegs septiņu gadu darbības programmu fonda finansējuma izmantošanai vistrūcīgāko iedzīvotāju atbalstam.

Fonda regula, kas stājās spēkā 2014.gada 12.martā, paredz, ka nākamo septiņu gadu laikā dalībvalstis varēs plašāk izvēlēties piemērotāko atbalsta veidu trūcīgiem iedzīvotājiem. ES līdzekļus joprojām varēs ieguldīt pārtikas palīdzībā jeb izsniegt tā dēvētās pārtikas pakas trūcīgiem cilvēkiem un ģimenēm.

Plānots, ka Latvijā pārtikas palīdzību varēs saņemt aptuveni 98 tūkst. vistrūcīgāko cilvēku gadā (73% no visiem 2013.g. trūcīgajiem). Savukārt pamata materiālo palīdzību ģimenēs ar bērniem – aptuveni 49 tūkst. bērnu gadā.

2014.gada jūlijā Latvijā trūcīgas personas statuss bija spēkā 64 508 iedzīvotājiem.

 

Informāciju sagatavoja:

Marika Kupče, Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, 29538825,  marika.kupce@lm.gov.lv

 

 

<<

Par pakāpenisku invalīdu apliecību nomaiņu

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

15.05.2014.

 

No 19.maija sāksies invaliditātes apliecību pakāpeniska nomaiņa

 

No pirmdienas, 19.maija, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK) uzsāks pakāpenisku vecā parauga invaliditātes apliecību nomaiņu. Lai šo procesu vadītu un neapgrūtinātu cilvēkus, vispirms nomainīs tās apliecības, kuras izsniegtas laikā no 2003. līdz 2006.gadam, informē Labklājības ministrija (LM).

Lai nomainītu apliecību, cilvēkam jebkurā VDEĀVK nodaļā būs jāiesniedz iesniegums. To iespējams iesniegt personīgi, iesūtīt fotokartiņu vai iesniegt fotoattēlu datu nesējā. Saņemot jauno invaliditātes apliecību, vecā apliecība būs jānodod.

Atgādinām, ka no 2012. gada 1. novembra VDEĀVK uzsāka jaunā parauga invaliditātes apliecību izsniegšanu. Tajās ir iestrādāti vairāki aizsargmehānismi pret viltojumiem, līdz ar to apliecības ir drošākas un ērtāk lietojamas. Tā kā apliecības maksimālais derīguma termiņš ir desmit gadi, patlaban vienlaicīgi apritē ir abu paraugu invaliditātes apliecības.

Lai pārietu uz viena parauga apliecībām, valdība 2013.gada 19.marta sēdē vienojās katru gadu laikā no 2014. līdz 2016.gadam VDEĀVK papildu piešķirt 35,57 tūkst. eiro invaliditātes apliecību vecā parauga nomaiņai.

2011.gada 31.decembrī Latvijā bija 150 tūkstoši cilvēku ar invaliditāti. VDEĀVK gada laikā izsniedz apliecības 57 tūkstošiem cilvēku, proti, aptuveni 5 tūkstoši apliecību katru mēnesi.

Uz jaunā parauga apliecībām atspoguļotā informācija būs tulkota arī angļu valodā. Tas ļaus cilvēkiem ar invaliditāti, ceļojot pa Eiropas Savienības dalībvalstīm, izmantot šajās valstīs noteiktos atvieglojumus, piemēram, muzejos, sabiedriskajā transportā u.c.

 

Informāciju sagatavoja:
Marika Kupče, LM Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, 29538825,  marika.kupce@lm.gov.lv

 

<<<Atpakaļ 

Par bērnu adopciju

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

28.04.2014.

 

LM: ikvienam bērnam ir tiesības augt ģimenē

 

Ikviens bērns vēlas izaugt ģimenē - vecāku aprūpēts un izlolots, kopīgi baudot gan priekus, gan bēdas. Diemžēl 1400 bērniem Latvijā šis ir kluss sapnis, jo viņiem tādu iespēju nav, skaidro Labklājības ministrija (LM).

Lai nodrošinātu bērnam ģimenisku vidi, bērnu ir iespējams adoptēt, tādējādi garantējot viņam stabilu un harmonisku dzīves vidi, ļaujot bērnam iegūt pastāvīgu ģimeni, kurā viņš jūtas droši, iegūstot gan emocionālo stabilitāti, gan juridisko statusu.

LM uzsver, ka, pirmkārt, adoptējamam bērnam adoptētājus meklē Latvijā. Diemžēl Latvijas adoptētāju ģimenes galvenokārt izsaka vēlmi adoptēt vienu bērnu līdz trīs gadu vecumam, kurš vai nu ir pilnīgi vesels, vai ar nelielām veselības problēmām. Šobrīd LM rīcībā nav informācijas par Latvijas adoptētājiem, kuri vēlētos adoptēt bērnu vecāku par 7 gadiem.

Ja bērnam nav izdevies atrast aizbildni vai adoptētājus Latvijā, bāriņtiesa vērtē bērna intereses un iespēju iegūt ģimeni ārvalstīs. LM norāda, ka bērna adopcija uz ārvalstīm pieļaujama tikai tad, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt bērna audzināšanu un aprūpi ģimenē un bāriņtiesa, ar kuras lēmumu bērns ievietots ārpusģimenes aprūpē, par to pieņēmusi attiecīgu lēmumu. Vienlaikus bērna adopcija gan Latvijā, gan arī uz ārvalstīm pieļaujama, ja bērns (atbilstoši bērna vecuma, brieduma un sapratnes pakāpei) piekrīt adopcijai.

Turklāt, ja bērns ir sasniedzis 12 gadu vecumu, piekrišana adopcijai ir jānoformē rakstiski. To paredz Civillikuma 169.panta pirmā daļa. Kopumā LM apkopotā informācija par adoptējamiem bērniem liecina, ka 391 bērns ir atteicies no adopcijas, tādējādi turpinot uzturēšanos ārpusģimenes aprūpē.   

Attiecīgi ārvalstu adoptētāji (lielākoties no valstīm, ar kurām sadarbība izvērtusies visplašāk – ASV, Francijas, Itālijas) galvenokārt izsaka vēlmi adoptēt skolas vecuma bērnus, pusaudžus, brāļu/māsu grupas, kā arī bērnus ar ievērojamām veselības problēmām. Tādējādi uz ārvalstīm adoptē tos bērnus, kuriem nav iespējams nodrošināt pastāvīgu ģimeni Latvijā.

LM norāda, ka adopcija uzskatāma par notikušu, tiklīdz tiesa to apstiprina, tādējādi arī tiesa un prokuratūra, adopciju apstiprinot, pārliecinās par adopcijas procesa likumību.

Uz 2014.gada 1.aprīli adopcijas reģistrā bija ziņas par 1400 adoptējamiem bērniem, kuriem tiek meklēti adoptētāji. Lielākā daļa – 927 bērni ir vecumā no 10-18 gadiem.

Atgādinām, ja bērnu nav iespējams adoptēt Latvijā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā bērnu var adoptēt uz ārvalsti, ja šai valstij ir saistoša 1993.gada 29.maija Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos vai ja Latvija ar attiecīgo valsti ir noslēgusi divpusēju līgumu, kas nosaka tiesisko sadarbību adopcijas jomā.

Informāciju sagatavoja:

Marika Kupče, Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, 29538825, marika.kupce@lm.gov.lv

 

 <<<Atpakaļ

 

 

No 2014.gada 1.jūlija palielinās valsts materiālo atbalstu cilvēkiem ar invaliditāti

No 2014.gada 1.jūlija Labklājības ministrija (LM) palielinās valsts materiālo atbalstu cilvēkiem ar I un II invaliditātes grupu, kuri saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu.

Valsts materiālo atbalstu palielinās, piešķirtajam pabalsta apmēram piemērojot attiecīgu koeficentu (pašu pabalsta apmēru nemainot) - cilvēkiem ar I invaliditātes grupu būs noteikts koeficients 1,3, savukārt cilvēkiem ar II invaliditātes grupu – koeficients 1,2. Cilvēkiem ar III invaliditātes grupu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts paliks līdzšinējā apmērā.

Tas nozīmē, ka vispārējā gadījumā cilvēki ar I invaliditātes grupu iepriekšējo 45 latu vietā saņems 83,24 eiro (Ls 58,50) mēnesī, bet cilvēki ar II invaliditātes grupu saņems 76,84 eiro (Ls 54) mēnesī. Cilvēki ar I invaliditātes grupu kopš bērnības līdzšinējo 75 latu vietā saņems 138,73 eiro (Ls 97,50) mēnesī, bet cilvēki ar II invaliditātes grupu kopš bērnības - 128,06 eiro (90 latus) mēnesī.

Līdz ar to cilvēkiem ar I invaliditātes grupu ienākumi no pabalsta pieaugs vidēji par 25,61 eiro (18 Ls), bet cilvēkiem ar II invaliditātes grupu – par 17,07 eiro (12 Ls).

Saskaņā ar LM rīcībā esošo informāciju valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu 2013.gada augustā saņēma 17,2 tūkstoši cilvēki, no tiem 16,2 tūkst. bija cilvēki ar invaliditāti.

Iepriekšminēto paredz otrdien, 7.janvārī, valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta Noteikumos par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību.

Atgādinām, ka valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir cilvēkam, kuram nav tiesību saņemt valsts pensiju (izņemot apgādnieka zaudējuma pensiju invalīdam) vai apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, ja cilvēks atzīts par invalīdu un pārsniedzis 18 gadu vecumu. Šiem cilvēkiem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir uz noteikto invaliditātes laiku.

Informāciju sagatavoja:

Marika Kupče, LM Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, 29538825,  marika.kupce@lm.gov.lv


<<<Atpakaļ




Plāno pilnveidot sociālos pakalpojumus cilvēkiem ar redzes un dzirdes traucējumiem

Labklājības ministrija (LM) cilvēkiem ar redzes un dzirdes traucējumiem plāno pilnveidot sociālās rehabilitācijas pakalpojumu un tehnisko palīglīdzekļu sniegšanu. Tādējādi šiem cilvēkiem uzlabosies iespējas iekļauties sabiedrībā, tostarp strādāt algotu darbu, iegūt izglītību un aprūpēt bērnus.        

Lai veicinātu cilvēku ar redzes un dzirdes traucējumiem iekļaušanos sabiedrībā, plānots aktualizēt valsts nodrošinātās tiflotehnikas un surdotehnikas sarakstu. Tas nozīmē, ka minētajā sarakstā būs iekļauti modernāki un mūsdienām piemērotāki tehniskie palīglīdzekļi, piemēram, asins analīžu ierīces cukura līmeņa noteikšanai ar runas funkciju, šķidruma līmeņa noteicēji ar runas funkciju, diega ieveramie vājredzīgiem cilvēkiem, digitālās vizuālās saziņas ierīces vājdzirdīgiem cilvēkiem u.c.

Šādi papildinājumi tiflotehnikas un surdotehnikas klāstā nepieciešami, jo kopš minētā saraksta izveides 2009.gadā, to izstrādājumi un to izmantošanas iespējas ir kļuvušas daudzveidīgākas.

Plānots, ka cilvēki ar redzes un dzirdes traucējumiem, kuri aprūpē bērnu līdz pusotra gada vecumam, nepieciešamo tehnisko palīglīdzekli – tiflotehniku un surdotehniku – varēs saņemt steidzamības kārtā. Šajā lokā iekļauti ne vien bērna vecāki, bet arī bērna adoptētāji, kuru aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns, audžuģimenes locekļi, kuri noslēguši līgumu ar pašvaldību, aizbildņi vai citi cilvēki, kuri saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina.

Tāpat tehniskos palīglīdzekļus – surdotehniku – varēs saņemt arī bērni, kuriem noteikta 1.vājdzirdības pakāpe. Šobrīd tos var saņemt bērni, kuriem noteikta vismaz 3.vājdzirdības pakāpe.

Savukārt tiem cilvēkiem ar 1.grupas redzes invaliditāti, kuri jau šobrīd saņem suņa pavadoņa pakalpojumu, no 2015.gada 1.janvāra to sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kursa ietvaros nodrošinās no valsts budžeta līdzekļiem. Atgādinām, ka LM no 2009.gada 18.augusta līdz 2013.gada 30.septembrim ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu īstenoja projektu „Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstība personām ar redzes traucējumiem Latvijā”. Tā gaitā bija izveidots jauns sociālais pakalpojums – trīs suņu pavadoņu apmācība un nodrošināšana personām ar redzes traucējumiem.

Vienlaikus plānots, ka cilvēki turpmāk varēs izvēlēties, kā ērtāk sazināties ar pakalpojuma sniedzēju – ierodoties personīgi, nosūtot informāciju pa pastu vai ar elektroniskā pasta starpniecību.

Plānots, ka sociālās rehabilitācijas pakalpojumu cilvēkiem ar redzes un dzirdes invaliditāti varēs pārtraukt uz laiku, kamēr cilvēks ārstējas ārstniecības iestādē. Tas nozīmē, ka pēc izārstēšanās cilvēks varēs turpināt uzsākto sociālo rehabilitāciju. 

Tāpat paredzēts, ka cilvēki ar redzes un dzirdes invaliditāti turpmāk nevarēs vienlaicīgi pieteikties tādiem tehniskajiem palīglīdzekļiem, kuriem ir vienāds praktiskais pielietojums. Šādas izmaiņas nepieciešamas, lai izvairītos no mākslīgām tehnisko palīglīdzekļu – tiflotehnikas un surdotehnikas – saņēmēju rindām.

Iepriekšminēto paredz LM izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos Kārtība, kādā Latvijas Neredzīgo biedrība un Latvijas Nedzirdīgo savienība sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un nodrošina tehniskos palīglīdzekļus – tiflotehniku un surdotehniku, kas ceturtdien, 23.janvārī, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Ar noteikumu projektu iespējams iepazīties LM interneta vietnē sadaļā Aktuāli – Izstrādes stadijā esošie projekti http://www.lm.gov.lv/text/1789.

Pēc Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas datiem 2013.gadā laikā no 1.janvāra līdz 31.oktobrim redzes invaliditāte noteikta 1 666 cilvēkiem, no tiem 204 bērniem, bet dzirdes invaliditāte noteikta 183 cilvēkiem, no tiem 67 bērniem.

2013.gada pirmajos trīs ceturkšņos Latvijas Neredzīgo biedrība un Latvijas Nedzirdīgo savienība kopumā izsniegusi 4 047 tehniskos palīglīdzekļus, no kuriem 1 607 ir tiflotehniskie un 2 440 surdotehniskie palīglīdzekļi.

Informāciju sagatavoja:

Marika Kupče, Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, 29538825, marika.kupce@lm.gov.lv.


<<<Atpakaļ




Īstenojot valsts sociālo politiku darba, sociālās aizsardzības, bērnu tiesību aizsardzības, bērnu un ģimenes lietu, kā arī cilvēku ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju jomā, Labklājības ministrija (LM) informē par vairākām būtiskām izmaiņām, kas stājas spēkā 2014.gadā.

No 2014.gada 1.janvāra:

Ø      Obligātās sociālās iemaksas strādājošajiem būs jāveic 34,09% apmērā no darba ienākumiem, no kuriem 23,59% veiks darba devējs, un 10,50% - darba ņēmējs.

Ø      Vispārējais pensionēšanās vecums sociāli apdrošinātiem cilvēkiempakāpeniski palielināsies par trim mēnešiem ik gadu līdz būs sasniegts 65 gadu vecums. 2014. gadā tas būs 62 gadi un 3 mēneši.

Ø      Priekšlaicīgās pensionēšanās vecums sociāli apdrošinātiem cilvēkiem pakāpeniski palielināsies par trim mēnešiem ik gadu līdz būs sasniegts 63 gadu vecums. 2014. gadā tas būs 60 gadi un 3 mēneši.

Ø      Apdrošināšanas stāžs vecuma pensijas saņemšanai palielināsies no 10 līdz 15 gadiem.

Ø      Pensiju piešķirs ar dienu, kad radušās tiesības uz to, taču ne agrāk kā 6 mēnešus (iepriekš 12 mēnešus) pirms pensijas pieprasījuma iesniegšanas.

Ø      Cilvēkiem ar invaliditāti, kuriem no 2012.gada 1.janvāra invaliditātes pensijas vietā piešķirta vecuma pensija un līdz vecuma pensijas piešķiršanas dienai pie invaliditātes pensijas bija noteikta piemaksa par apdrošināšanas stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim, no vecuma pensijas piešķiršanas dienas uz invaliditātes laiku piešķirs piemaksu pie vecuma pensijas par apdrošināšanas stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim. Ja tiesības uz piemaksu radušās laikā no 2012.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 30.aprīlim, piemaksu piešķirs no vecuma pensijas piešķiršanas dienas un nesaņemto piemaksu izmaksās 2014.gada maijā vienlaikus ar maija pensiju.

Ø      Diplomāti, prokurori, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas, kultūras darbinieki, kuriem piešķirta izdienas pensija, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā varēs saņemt izdienas pensijas saņēmēja apliecību.

Ø      Sociālās apdrošināšanas iemaksu objekta maksimālais apmērs sociāli apdrošinātiem cilvēkiem būs 46 400 euro (Ls 32 600).

Ø      Gan strādājošiem, gan nestrādājošiem vecākiem bērna kopšanas pabalsts par bērna kopšanu līdz 1,5 gadu vecumam būs 171 euro (pieaugs no Ls 100 līdz Ls 120).

Ø      Minimālais vecāku pabalsts, kas piešķirts līdz 2014.gada 30.septembrim, būs 171 euro (pieaugs no Ls 100 līdz 120 latiem) mēnesī.

Ø      Minimālā mēneša darba alga būs 320 euro (Ls 225). Minimālā stundas tarifa likme strādājošiem būs 1,933 euro (Ls 1,359), pusaudžiem un cilvēkiem, kuri pakļauti īpašam riskam - 2,209 euro (Ls 1,554).

No 2014.gada 1.jūlija:

Ø      Pabalsts cilvēkam ar invaliditāti pēc 18 gadu vecuma, kuram nepieciešama kopšana, būs 213,43 euro (Ls 150).

Ø      Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts cilvēkiem ar I invaliditātes grupu katru mēnesi būs 83,24 euro (Ls 58,50), cilvēkiem ar II invaliditātes grupu - 76,84 euro (Ls 54), cilvēkiem ar I invaliditātes grupu kopš bērnības - 138,73 euro (Ls 97,50), cilvēkiem ar II invaliditātes grupu kopš bērnības - 128,06 euro (Ls 90).

Pārejas periods tiem, kuriem vecāku pabalsts piešķirts līdz 2014. gada 30. septembrim:

Ø      Vecāku pabalsts līdz 1 gada vecumam būs 70% no algas, ja vecāks nestrādās. Ja strādās, varēs saņemt tikai bērna kopšanas pabalstu 171 euro (Ls 120);

Ø      Bērna kopšanas pabalsts par bērna kopšanu no 1 līdz 1,5 gada vecumam būs 171 euro (Ls 120) neatkarīgi no tā, vai vecāks strādās vai nē;

Ø      Vecāku pabalsta pārejas perioda kompensācija par bērna kopšanu no 1 līdz 1,5 gada vecumam būs 100 euro (Ls 70,28), neatkarīgi no tā, vai vecāks strādās vai nē.

No 2014.gada 1.oktobra

Ø      Vecāku pabalsts nestrādājošiem sociāli apdrošinātiem vecākiem par bērna kopšanu līdz 1 gada vecumam būs 60% no algas. Papildu vecāku pabalstam viens no vecākiem varēs saņemt arī bērna kopšanas pabalstu 171 euro (Ls 120).

Ø      Vecāku pabalsts nestrādājošiem sociāli apdrošinātiem vecākiem par bērna kopšanu līdz 1,5 gada vecumam būs 43,75% no algas.Papildu vecāku pabalstam viens no vecākiem varēs saņemt arī bērna kopšanas pabalstu 171 euro (Ls 120).

Ø      Vecāku pabalsts strādājošiem sociāli apdrošinātiem vecākiem gan līdz 1 gada vecumam, gan līdz 1,5 gadu vecumam būs 30% no aprēķinātā vecāku pabalsta. Papildu vecāku pabalstam viens no vecākiem varēs saņemt bērna kopšanas pabalstu 171 euro (Ls 120).

Izvēli, par to, vai vecāku pabalstu viens no vecākiem vēlēsies saņemt līdz 1 vai 1,5 gada vecumam var veikt tikai vienu reizi!

Informāciju sagatavoja:

Marika Kupče, Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, 29538825, e-pasts marika.kupce@lm.gov.lv.  

 

<<<Atpakaļ

 

 

Izstrādāta pensiju un atlīdzību indeksācijas kārtība

2014.gada 1.oktobrī plānots indeksēt visas pensijas (bez piemaksas), ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 25% no apdrošināšanas iemaksu algas indeksa, informē Labklājības ministrija (LM).

Pensijas vai tās daļas apmērs, kas tiks pakļauts pensiju indeksācijai, 2014.gadā būs 285 eiro jeb 200 lati. Turpmākajos gados pensijas vai tās daļas apmērs būs vienāds ar 50% no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī.

Ja kopējais faktisko patēriņa cenu un iemaksu algas indekss būs mazāks par skaitli "1", valsts pensijas nepārskatīs. Ja apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procenti būs lielāki par 15 %, iemaksu algas indeksa noteikšanai piemēros 15 %. Savukārt, ja pensijas pārskatīšanai kārtējā gadā aprēķinātais pensijas apmērs būs mazāks par iepriekšējā gadā pārskatīšanai noteikto pensijas apmēru, tad pārskatīs iepriekšējā gadā noteikto pensijas apmēru.

Atbilstoši pensiju indeksācijas kārtībai pārskatīs arī atlīdzības par darbspēju zaudējumu un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu, kas noteiktas sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai konstatēto arodslimību.

Valdība līdz 2014.gada 1.augustam izstrādās Ministru kabineta noteikumus par to, kā notiks pensiju un atlīdzību pārskatīšana, t.sk. piemērojamo faktiskā patēriņa cenu indeksu un iemaksu algas indeksu.

Iepriekšminēto paredz grozījumi likumā Par valsts pensijām un likumā Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, kas ceturtdien, 9.janvārī, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām, jāapstiprina valdībā un jāpieņem Saeimā.

Ar likumprojektiem iespējams iepazīties LM interneta vietnē sadaļā Aktuāli – Izstrādes stadijā esošie projekti http://www.lm.gov.lv/text/1789.

Atgādinām, ka 2013.gadā valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedza 200 latus, pārskatīja 1.septembrī, piemērojot indeksu 1,04, bet politiski represētajām personām valsts pensijas pārskatīja neatkarīgi no to apmēra.

Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem 2013.gada novembrī uzskaitē bija 477,2 tūkst. vecuma pensijas saņēmēji. (Vidējais piešķirtais pensijas apmērs kopā ar piemaksu 195,33 Ls jeb 277,93 EUR), 71,7 tūkst. invaliditātes pensijas saņēmēji (vidējais piešķirtais pensijas apmērs kopā ar piemaksu 119,35 Ls jeb 169,82 EUR), 18,9 tūkst. apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēji (vidējais piešķirtais pensijas apmērs 95,10 Ls jeb 135,32 EUR), 3,7 tūkst. izdienas pensijas, kuras izmaksā no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta, saņēmēji (vidējais piešķirtais pensijas apmērs 211,42 Ls jeb 300,82 EUR).

Iespējamie pensiju indeksācijas varianti apspriesti Senioru lietu padomē, gan Latvijas Pensionāru federācijas valdē 2013.gada 25.novembrī un 9.decembrī.

Informāciju sagatavoja:

Marika Kupče, Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, 29538825, marika.kupce@lm.gov.lv. 


<<<Atpakaļ