Prezentācijas diena „Mēs varam...”

 

Pavasarīgi jaukā un saulainā 8. marta dienā notika invalīdu un viņu atbalstītāju biedrības „Notici sev!” Prezentācijas diena „Mēs varam”.

          Mālpils kultūras centra apaļajā zālē valdīja dzīva rosība – pulcējās cilvēki pacilātā noskaņojumā, tika klāti galdi ar cienastiem, dāvinātas puķes un pūpoli. Tālāk sekoja uzrunas un apsveikumi.

          Ar savu klātbūtni mūs pagodināja L. Amerikas kundze- sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komitejas priekšsēdētāja, un aplūkojot izstādītos darbus, savā uzrunā ar patiesu apbrīnu izteica uzslavu par mūsu radošajām spējām.

          Ar interesi klausījāmies valdes locekļu Lūcijas un Ingrīdas atskatu pagātnē, kad iesākumā biedrībā bija tikai 8 biedri. Lielajā ekrānā aplūkojām fotogrāfijas daudzu gadu garumā no dažādiem projektiem, pasākumiem un ekskursijām. Prieks, ka esam „izauguši” ne tikai skaitliski, bet pilnveidojuši sevi ar jaunām zināšanām un guvuši bagātīgu pieredzi dažādās jomās.

          Pasākumu kuplināja dzīvā mūzika Daiņa Lazdiņa izpildījumā. Iepriecināja D. Lazdiņa muzikālais sveiciens Sieviešu dienā.

          Patīkamu pārsteigumu sagādāja līnījdejotājas ar skaistajām dejām modernās mūzikas pavadījumā. Arī mums, skatītājiem, bija iespēja iemācīties deju soļus un pēc tam parādīt savu dejotprasmi kopējā draugu dejā. Patiešām bija jautri un interesanti! Sidgundas sieviešu ansamblis priecēja ar skanīgām dziesmām.

          Lūcija bija izdomājusi rīmes pēc melodijas „Kur tu teci, gailīti, mans”,ko kopā dziedājām un ieteica turpināt dungot  mājās: 

              Tici, tici, tici, tici, notici,

              Dedzi, dedzi, dedzi, dedzi, iededzi-

              Saviem spēkiem notici,

              Sirdī gaismu iededzi....

          Arī Jūlijas pašsacerētie dzejoļi sildīja sirdi.

          Tomēr – pats galvenais- šajā pasākumā bija visdažādākie darinājumi, kuri pārsteidza ar savu daudzveidību. Varējām aplūkot gan tamborējumus, adījumus, smalkas mežģīnes, prievītes, apgleznotas zīda šalles, origami darbi, ķeramikas trauki, sveces, veidojumi no dabas materiāliem, tautas tērpi, rotas lietas, grāmatzīmes, žābo, glezna, fotogrāfijas.

          Tādi nu mēs esam – radoši, varoši, ar bagātīgām idejām, dedzīgu vēlēšanos darboties, attīstot Dieva dotos talantus. Svarīgi ir vispirms noticēt pašiem sev, lai būtu prieks un gandarījums par paveikto un pierādīt arī citiem, ka patiešām Mēs – varam.

          Nobeigumā gribu novēlēt biedrībai ilgu darbības mūžu, ieceru realizēšanu, atvērtu sirdi doties pretī pavasarim, piepildīt savus sapņus ar manis pašas sacerētām dzejas rindām:

          Kaut sniegiem klāti lauki, meži

          Un miglā tīti uzaust rīti,

          Bet sirdī gaiši sapņi mostas-

          Tā pavasara elpu jūt.

Lai pavasaris Jūsu dzīvē

Ar zelta saules stariem zied,

Lai izgaist skumjas,

Prieks lai dzirkstī-

Vējš pavasara dziesmu dzied!

 

Biedrības biedru vārdā Aina Koļče

<< Atpakaļ uz sarakstu