2013.gada vasaras ekskursija uz Igauniju

Divu  dienu ekskursija uz Igauniju.

26. un 27. jūlijā Invalīdu un viņu atbalstītāju biedrība ,,Notici sev!'' ar ,,Borisa un Ināras Teterovu fonda" finansējumu projekta ,,Atkal kopā" ietvaros noorganizēja ekskursiju uz Igauniju.

Maršruta  plānošanā iesaistījās Jūrmalas tūrisma birojs.

 Mūsu ceļš veda caur Turaidu uz Valmieru, kur rīta pusē nedaudz iestiprinājāmies ar līdzi paņemtajām maizītēm, klāt nopērkot kafiju, ko iemalkot, lai mundrāks prāts. Tālāk braucām uz Valku, Valgu, kur bija grūti pateikt, kad beidzas Latvija un sākas Igaunijas.

Pirmās dienas plāns –mums bija nokļūt līdz Peipusa ezera kempingam, jo tur bija paredzētas mūsu naktsmājas. Pa ceļam apskatījām Tartu vecpilsētu, tās arhitektūru. Tartu vecpilsētā pie strūklakas  notika mūsu pirmā kopējā foto  sesija! Pēc pastaigas pa senatnīgo pilsētu šoferītis mūs jau gaidīja, un mēs devāmies tālāk uz Kauksi kempingu, kas atrodas Peipusa  ezera krastā. ,,Peipusa ezeru bieži vien sauc arī par jūru, jo nav iespējams saskatīt tā pretējo krastu – tas ir piektais lielākais ezers Eiropā. Ezeram raksturīgs īpašs ūdens un ledus režīms, tam ir savas straumes un vētras."[1]

Pēc garā brauciena un karstās svelmes, kas mūs pavadīja šajā dienā, pat paši nerūdītākie mūsu biedri gāja atvēsināties Peipusa ezerā.

Tiklīdz tikām pie divvietīgām kempinga mājiņām, sākām gatavoties kopīgām vakariņām. Jautras sarunas un skanīgas dziesmas pie kopīgā vakariņu galda un svaigi ceptiem gardumiem ievilkās pāri pusnaktij. Tie, kam nenāca miegs, devās pastaigā gar ezeru un sajūsminājās par mēness ceļa atspulgu rāmajā ūdens spogulī.

Agrajā rīta stundā iesākās mūsu otrās dienas ceļojums uz Pjuhticas klosteri. ,,,,Pjuhticas Dievmātes aizmigšanas sieviešu klosteris" ir vienīgais pareizticīgo klosteris Igaunijā, kas aizvien darbojas. Klostera arhitektūras ansamblis ietver iespaidīgu baznīcu ar pieciem kupoliem, koka namus mūķenēm, skolu, māju veciem cilvēkiem un hospitāli, telpas svētceļotājiem, kapsētu un svēto avotu, kam tiek piedēvētas dziednieciskas īpašības. Apskati jebkurā gadalaikā var noslēgt ar peldi dziedējošā, mistiskā avota ūdeņos. Lieki piebilst, ka šajā svētavotā jebkurā gadalaikā ir tikai 4 grādi silts ūdens"[2].

 Kad bijām noklausījušies rīta dievkalpojumu  un  iepazinušies ar klostera apkārtni, dzīves norisēm, mūķenes mūs cienāja ar brokastu auzu pārslu tumi, tēju un cepumiem.

Mūs  pārsteidza apkārtnes sakārtotība un rāmā, klusā gaisotne, kas valdīja klosterī. Tā nemanot  pagāja laiks un vajadzēja jau posties uz mājām, kad vēl aizgājām līdz svētavotam, lai saņemtu tā dziedinošo spēku un paņemtu  ūdeni  līdziņemšanai. Klosterī likās, ka laiks ir apstājies, bet  vajadzēja posties uz mājām.

 Mājupceļš mums pagāja ātri, vēl atpakaļ ceļā apstājamies uz mirkli Tartu, lai paņemtu līdzi šīs vecpilsētas rāmumu un mierīgo noskaņu.

 Attīrījušies lūgšanās, dziedinājušies svētavotā un  sasmēlušies spēku, saglabājuši savī rāmumu un mierīgo noskaņu, turpināsim katrs savas ikdienas gaitas.

Ar saviem iespaidiem par ekskursiju dalījās biedrības ,,Notici sev!" biedri: Ilze  un Ilma.

 

Invalīdu un viņu atbalstītāju biedrības

 ,,Notici sev!" biedri: I.B un I.B.

[1] tekstā izmantoti interneta resursi

[2] tekstā izmantoti interneta resursi

<< Atpakaļ uz sarakstu